Vecākas aptaujas

 

Aizvadīti četri praktisko nodarbību cikli ķermeņa un psihes mijiedarbībai

 

Šovasar VSIA “Piejūras slimnīca” projekta SPEED UP ietvaros pacientiem un viņu tuviniekiem bija iespēja piedalīties četros praktisko nodarbību ciklos, kuros uzmanība tika pievērsta ķermeņa un psihes mijiedarbībai, stresa mazināšanai un emocionālās labsajūtas stiprināšanai.

 

Nodarbību ciklu mērķis bija sniegt dalībniekiem ne tikai teorētisku izpratni par ķermeņa un psihes savstarpējo saistību, bet arī praktiskas iemaņas, ko iespējams izmantot ikdienā. Dalībnieki izmēģināja dažādas elpošanas, kustību, relaksācijas, meditācijas un ķermeņa apzināšanās tehnikas, lai labāk izprastu savas pašsajūtas izmaiņas un atrastu sev piemērotākos veidus spriedzes mazināšanai un emocionālā līdzsvara atjaunošanai.

 

Cikls “Ķermeņa un psihes integritāte” – “Sajust sevi”

 

Pirmais praktisko nodarbību cikls “Ķermeņa un psihes integritāte” – “Sajust sevi” norisinājās 29. jūlijā. Tā laikā dalībnieki pievērsās ķermeņa un prāta apzināšanai, mācoties pamanīt savas sajūtas, ķermeņa signālus un emocionālo stāvokli.

 

Nodarbībās tika apgūtas vienkāršas, ikdienā izmantojamas tehnikas un vingrojumi, kas palīdz pievērst uzmanību sev, labāk sajust ķermeni un veicināt labsajūtu. Praktiskā pieeja ļāva dalībniekiem ne tikai uzzināt par konkrētām metodēm, bet arī uzreiz tās izmēģināt un izvērtēt savu pieredzi.

 

Cikls “Elpošana un stress” – “Jūtu elpu”

 

Otrais cikls “Elpošana un stress” – “Jūtu elpu” notika 5. augustā un bija veltīts elpošanai kā vienam no vienkāršākajiem instrumentiem, ko iespējams izmantot emocionālās pašsajūtas regulēšanai.

 

Dalībnieki praktiski iepazina dažādus elpošanas vingrinājumus un uzzināja, kā apzināta elpošana var palīdzēt mazināt spriedzi, nomierināt nervu sistēmu un atgūt iekšēju līdzsvaru. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā elpošanas tehnikas izmantot ikdienas situācijās – brīžos, kad nepieciešams mazināt stresu, nomierināties vai vienkārši apstāties un pievērst uzmanību savai pašsajūtai.

 

Cikls “Aktivācijas tehnikas” – “Ķermenis kā resurss”

 

12.augustā norisinājās trešais cikls “Aktivācijas tehnikas” – “Ķermenis kā resurss”, kurā dalībnieki apguva dažādus veidus, kā izmantot ķermeni emocionālās labsajūtas un nervu sistēmas līdzsvara veicināšanai.

 

Nodarbību laikā tika izmantotas kustību, elpošanas, somatiskās un aktivācijas tehnikas. Praktiskie uzdevumi palīdzēja labāk pamanīt ķermeņa signālus, atpazīt saspringumu, atjaunot enerģiju, kā arī apgūt paņēmienus, kas var palīdzēt gan aktivizēties, gan nomierināties.

 

Šī cikla laikā īpaši tika uzsvērts, ka ķermenis var kļūt par nozīmīgu resursu emocionālās pašsajūtas uzlabošanā – ne vienmēr nepieciešami sarežģīti risinājumi, lai palīdzētu sev justies labāk.

 

Cikls “Relaksācijas tehnikas” – “Sajust mieru sevī”

 

Ceturtais un noslēdzošais praktisko nodarbību cikls “Relaksācijas tehnikas” – “Sajust mieru sevī” notika 19. augustā. Tā uzmanības centrā bija prasmes, kas palīdz mazināt ikdienas spriedzi, atslābināt ķermeni un nomierināt prātu.

 

Dalībnieki apguva vienkāršas relaksācijas, stiepšanās un meditācijas tehnikas, kuras iespējams pielāgot savām vajadzībām un izmantot arī patstāvīgi. Nodarbības laikā tika pievērsta uzmanība spējai apstāties, ieklausīties savā ķermenī un apzināti rūpēties par savu pašsajūtu.

 

Noslēdzot ciklu, dalībniekiem bija iespēja izvērtēt četrās nodarbībās gūto pieredzi un pārdomāt, kuras no apgūtajām metodēm viņi varētu izmantot savā ikdienā.

 

Praktiska pieredze, ko paņemt līdzi ikdienā

 

Visus četrus praktisko nodarbību ciklus vadīja sertificēta fizioterapeite Ieva Vasiļjeva. Nodarbības tika veidotas kā praktiska pieredze, kurā dalībnieki varēja ne tikai klausīties un uzzināt, bet arī darīt, sajust un izmēģināt.

 

Četru ciklu laikā dalībnieki apguva dažādus paņēmienus, kas var palīdzēt labāk sajust savu ķermeni, atpazīt saspringumu, regulēt elpošanu, aktivizēt vai nomierināt nervu sistēmu un rūpēties par savu emocionālo labsajūtu.

 

Rehabilitācija nav tikai vingrinājumi vai konkrētas procedūras. Tā ietver arī spēju labāk izprast sevi, pamanīt savas vajadzības un atrast praktiskus veidus, kā par savu labsajūtu rūpēties ikdienā. Tieši šādu pieredzi dalībniekiem sniedza arī šie praktisko nodarbību cikli.

 

Paldies visiem dalībniekiem par atsaucību, iesaisti un gatavību izmēģināt ko jaunu, kā arī fizioterapeitei Ievai Vasiļjevai par praktisko darbu, zināšanām un dalīšanos pieredzē!

 

Praktisko nodarbību cikli tika īstenoti ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam projekta Nr. LL-00270 “Paātrināt rehabilitāciju, izmantojot digitalizāciju kā līdzekli sociālās iekļaušanās veicināšanai (Speed up the rehabilitation through digitalisation as a mean of social inclusion (SPEED UP))” ietvaros.

 

@LatviaLithuaniaProgramme

www.latlit.eu

https://latlit.eu/theprojects/speed-up/


Noslēgušās SPEED UP projekta mācības par neirozinātni, rehabilitāciju un digitālajām tehnoloģijām

 

Ar gandarījumu noslēgušās VSIA “Piejūras slimnīca” organizētās mācības projekta SPEED UP ietvaros, kuru laikā ārstniecības personas un citi interesenti papildināja zināšanas par mūsdienu neirozinātnes atziņām, rehabilitācijas pieejām un digitālo tehnoloģiju izmantošanu pacientu ārstēšanā.

 

Mācības vadīja ārste neiroloģe Sandra Vestermane – pieredzējusi speciāliste un lektore, kura specializējas neirobioloģijā, neirorehabilitācijā un uz pierādījumiem balstītu digitālo rehabilitācijas metožu pielietošanā, apvienojot klīnisko darbu ar ārstniecības personu izglītošanu.

 

  1. jūlijā - Traucējumu neirobioloģiskie pamati un diagnostika - dalībnieki padziļināja zināšanas par smadzeņu attīstības traucējumu neirobioloģiskajiem pamatiem un diagnostikas iespējām. Tika aplūkoti biežāk sastopamie neiroattīstības traucējumi, propriocepcijas un līdzsvara sistēmas nozīme, hroniska noguruma sindroms, kā arī biomarķieru loma psihiatrijā un personalizētā ārstēšanā.
  1. jūlija - Emocijas, kognīcija un rehabilitācijas iespējas - mācībās uzmanības centrā bija emociju un kognitīvo funkciju nozīme rehabilitācijas procesā. Dalībnieki analizēja emociju regulācijas mehānismus, atmiņas, uzmanības un izpildfunkciju ietekmi uz funkcionālo atveseļošanos, kā arī motivācijas, depresijas un uzvedības traucējumu neirobioloģiskos aspektus un ārstēšanas iespējas.
  1. jūlijā - Praktiskā pielietošana un integrācija - uzmanība tika pievērsta digitālajām rehabilitācijas tehnoloģijām un to integrēšanai klīniskajā praksē. Dalībnieki iepazinās ar virtuālās realitātes un citu digitālo risinājumu izmantošanu psihiatrijā, analizēja to efektivitāti, kā arī praktiskajās darbnīcās izstrādāja integrētus rehabilitācijas plānus, balstoties uz reāliem klīniskajiem gadījumiem.
  2.  

Mācību laikā notikušās diskusijas un pieredzes apmaiņa vēlreiz apliecināja, ka ārstniecības personu profesionālā pilnveide un digitālo inovāciju ieviešana ir nozīmīgs priekšnoteikums kvalitatīvāku, mūsdienīgu un uz pacientu orientētu rehabilitācijas pakalpojumu attīstībai.

 

Mācības tika īstenotas ar Eiropas Savienības atbalstu Interreg VI-A Latvijas–Lietuvas programmas 2021.–2027. gadam projekta Nr. LL-00270 “Paātrināt rehabilitāciju, izmantojot digitalizāciju kā līdzekli sociālās iekļaušanās veicināšanai (Speed up the rehabilitation through digitalisation as a means of social inclusion – SPEED UP)” ietvaros, veicinot inovatīvu rehabilitācijas pakalpojumu attīstību un starpdisciplināru sadarbību.

 

Plašāka informācija par programmu: www.latlit.eu.