Darbos veselības nozare nav prioritāte esošajai valdībai

Latvijas lielo slimnīcu asociācija (LLSA) uzskata, ka valdības lēmums 192 miljonu EUR vietā veselības nozarei papildu piešķirt 50 miljonus radīs ļoti bīstamas sekas medicīnas nozarē Latvijā ilgtermiņā. "Sauksim lietas īstajos vārdos – darbos veselības nozare nav prioritāte esošajai valdībai. Signāli, kurus raida valdība esošajiem un potenciālajem mediķiem, neapturēs medicīnas nozares darba spēka lejupslīdi Latvijā," skaidro Latvijas lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valts Ābols.

Trūkstošo finansējumu, pirmkārt, izjutīs pacienti. Gan attiecībā uz valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, gan ārstniecības procesu kvalitāti. Mums jau šobrīd uz vienu pacientu ir divas reizes mazāk māsu nekā citās Eiropas valstīs. Veselības aprūpē nav iespējams strādāt divas reizes ātrāk, lai kompensētu personāla trūkumu – tātad skaidrs, ka varam izdarīt mazāk nekā būtu nepieciešams.

Mulsinošs šķiet fakts, ka budžeta veidošanas laikā diskusija ir tikai par papildu budžeta sadali. Patiesa veselības nozares prioritēšana nozīmē raudzīties ne tikai uz daļu no "jaunās" naudas, bet atbildīgi iedalīt atbilstošu proporciju no katra gada budžeta. Latvija veselības nozarei atvēl mazāk par 10% no katra gada budžeta. Mūsu kaimiņi Baltijas valstīs tuvu pie 13%, bet Eiropas valstīs vidēji tie ir vairāk nekā 15%. Tieši šī atšķirība izskaidro visu. Te nav saruna par jaunu naudu, bet par to, kam un cik esam gatavi no tā, kas mums jau ir. Katrai valdībai ir iespēja salāgot vārdus ar darbiem. 

Vienīgais veids, kā nodrošināt pacientiem drošu, kvalitatīvu veselības aprūpi un arī pozitīvu pieredzi arī nākotne, ir jaunu cilvēku piesaiste medicīnas aprūpei. Šodien vidusskolnieks, kurš domā par savu nākotnes profesiju, iespējams, šaubīsies par savu izvēli. Pagājušā gadā piešķirtais papildu finansējums mediķiem, kuri apsvēra domu doties prom no valsts apmaksātā medicīnas sektora, lika padomāt un daļēji arī apturēja lēmumu, jo radās ticība, ka valdība solījumu turēs un likumā ierakstīto pildīs. Šīs valdības lēmums var atjaunot esošo mediķu pārdomas.

Papildu bažas rada arī ierobežotā papildu finansējuma sadalīšanas scenāriji. Sadalot atalgojumam piešķirtos 42 miljonus EUR, būtu jāievēro taisnīguma nevis vienlīdzības princips.

Neatliekamās palīdzības nodaļās prioritāri tiek palīdzēts pacientiem ar lielāko dzīvības vai veselības apdraudējumu, nevis garantēts vienlīdzīgs gaidīšanas laiks. Tāpat būtu jārīkojas, sniedzot palīdzību veselības nozarei un tajā strādājošajiem.

Ja papildu piešķirto finansējumu sadalīs visiem vienlīdzīgi, būtisku uzlabojumu nejutīs neviens, bet atsevišķās vietās situācija var pat pasliktināties. Tā vietā ir jānodrošina lielāks atalgojuma pieaugums tiem darbiniekiem, kuri saņem mazāku algu, bet veic intensīvāku darbu, piemēram, slimnīcās. Tieši slimnīcas ir tā vieta, kur pacienta drošībai, aprūpes kvalitātei un pieredzei var būt izšķiroša nozīme. Mums ir jāstiprina tie mediķi, kuri veic grūtāko un intensīvāko darbu medicīnas jomā Latvijā. Jo sevišķi lielajās universitātes slimnīcās. 

atpakaļ