Cilvēkresursu trūkumu bez papildu finansējuma veselības nozarei atrisināt nevar

Cilvēkresursu trūkumu bez papildu finansējuma veselības nozarei atrisināt nevar, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas lielo slimnīcu asociācijas vadītājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Pēc viņa teiktā, asociācijas ieskatā, vienīgais risinājums trūkstošo speciālistu un māsu piesaistei, kā arī esošo mediķu motivēšanai ir papildu finansējuma piešķiršana nozarei, kā tas tika solīts iepriekšējos gados.

"Ja valdība turēs solījumu un piešķirs pietiekamu papildu finansējumu veselības nozarei, kā tas tika solīts iepriekš, mēs varēsim saskatīt pirmos pozitīvos rezultātus pēc pieciem gadiem, kad slimnīcas kolektīvam pievienosies jauni izglītoti speciālisti un māsas," sacīja asociācijas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka patlaban visvairāk vakances ir profilos, kuros valsts noteiktais tarifs nav konkurētspējīgs nozarē, kā arī jomās, kur darbs ar pacientu ir intensīvāks, piemēram, neatliekamās medicīniskās palīdzības, intensīvās terapijas, operāciju nodrošinājuma, psihiatrijas un paliatīvās aprūpes jomās.

Raksturojot esošo situāciju medicīnā Latvijā, Ābols skaidroja, ka nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu valsts sektorā tagad izjūt visas Latvijas slimnīcas un ir sākusies speciālistu un aprūpes darbinieku migrācija no vienas slimnīcas uz otru, ko nav iespējams kompensēt ar jauniem darbiniekiem viņu trūkuma dēļ. "Sega visiem ir kļuvusi par šauru un tās vilkšana uz vienu vai otru pusi tikai pasliktina aprūpes kvalitāti, kuru vistiešāk izjūt pacients, nesaņemot ārstēšanu vai saņemot to novēloti," piebilda Ābols.

Klīnisko universitātes slimnīcu vadītāji - Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga, kā arī Bērnu slimnīcas vadītājs vienoti uzsver, ka nepieciešams veikt vismaz trīs nekavējošas darbības, lai novērstu vēl lielāku mediķu deficītu.

Viena no šīm darbībām ir solītā atalgojuma pieauguma par 20% gadā nodrošināšana atbilstoši iepriekšējiem valdības lēmumiem. Tāpat svarīgi piešķirt papildu finansējumu mediķiem ārstniecības nodrošinājuma vietās, kuras saistītas ar intensīvāku darbu, piemēram, operāciju zālēs un intensīvajās terapijās, kā arī diferencēt atalgojuma pieaugumu klīnisko universitātes slimnīcu darbiniekiem, kuri ikdienā nodrošina veselības aprūpi komplicētākajiem pacientiem Latvijā intensīvāka darba apstākļos.

Cilvēkresursu trūkuma dēļ virsstundu skaits slimnīcās pieaudzis, bet vasaras periodā, piemēram, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā virsstundu skaits esot pat divkāršojies. "Ilgtspējīgas nozares veicināšanai ir svarīgi strādāt ar cēloņiem - mērķtiecīgi, plānveidīgi un caurspīdīgi, lai jaunais ārsts un māsa zinātu, ka pēc studiju pabeigšanas viņiem būs nodrošināts darbs ar pienācīgu atalgojumu valsts sektorā. Šodien mēs cīnāmies ar sekām, maksājot par virsstundām, rotējot darbiniekus, lai nosegtu kritiskās jomas un pacietīgi pieņemot, ka mūsu pašu speciālisti strādā slimnīcā mazāk kā vienu slodzi nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ," stāstīja Ābols.

Pēc viņa paustā, iepriekšējos gados piešķirtais papildu finansējums nozarei bija kā "ūdens malks jau ilgstoši izslāpušai veselības nozarei", bet par pietiekamu finansējumu varēšot runāt tad, kad slimnīcās vakances mazināsies.

Ābols uzskata, ka būtiskas priekšrocības mediķiem spēj nodrošināt arī liela daļa pašvaldību, atbalstot mediķus ar papildu garantijām, piemēram, veselības apdrošināšanu, transporta vai dzīves vietas kompensāciju, kā arī vietu bērnam pašvaldības bērnudārzā, kamēr trim klīnisko universitātes slimnīcu strādājošajiem mediķiem šādu priekšrocību nav.

Latvijas lielo slimnīcu asociācija cer uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, valdības un Saeimas deputātu izpratni un atbalstu, plānojot prioritātes nākamā gada budžetā.

Jau ziņots, ka Latvijas slimnīcās un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) kopumā trūkst vairāk nekā 1000 ārstu, māsu un citu veselības aprūpes profesionāļu, liecina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sniegtā informācija.

NMPD vakantas ir 587 darba vietas, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā - 307 vietas, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā - 309 vietas, bet Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā trūkst 155 cilvēku. Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā nepieciešami 57 cilvēki, Rēzeknes slimnīcā - 18 speciālisti, Jēkabpils Reģionālajā slimnīcā vakantas ir 78 vietas, bet Vidzemes slimnīcā - 20 ārstu un apmēram tikpat māsu vietas.

Sociālo un darba lietu komisijā paustais liecina, ka cilvēkresursu problēma skar gan ambulatoro, gan stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus visā Latvijā.

Kā ziņots, Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu reanimatologu noslodzi. Notikušais Daugavpils slimnīcā aktualizējis plašāku diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmā vērojamo cilvēkresursu trūkumu.

atpakaļ