Ārkārtējā situācija Latvijā: vēl stingrāki ierobežojumi
Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no 17. marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14. aprīlim “Covid-19” izplatības mazināšanai tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.
Tas nozīmē, ka pasažieru lidojumi no un uz Rīgas lidostu tiks pārtraukti. Latvijas nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic” paziņojusi, ka visi lidojumi no 17. marta līdz 14. aprīlim tiks apturēti, ieskaitot lidojumus no Igaunijas un Lietuvas. Nekursēs arī pasažieru prāmis no Rīgas uz Stokholmu. Slēgs arī robežpāreju ar Eiropas Savienības ārējo robežu – Baltkrieviju un Krieviju.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojis, ka ar Igauniju un Lietuvu robeža netikšot slēgta, bet regulārā autobusu satiksme gan būs atcelta. Šie striktie ierobežojumi neskars kravu pārvadājumus.
Neorganizēti var pulcēties līdz 50 cilvēku
Atbildīgā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija svētdien no rīta atbalstīja valdības lēmumus. Šis jautājums vēl jāskata Saeimas plenārsēdē, kas, visticamāk, notiks šodien. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece skaidro, ka Ministru kabineta rīkojumi saistībā ar ārkārtējo situāciju stājas spēkā nekavējoties, Saeima tikai vēlreiz apstiprina šos lēmumus.
Sestdien arī pieņemts lēmums noteikt, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā sporta, izklaides, kultūras un citas atpūtas vietas darbu beidz līdz plkst. 23.
Tāpat neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus. Saeimas komisijas sēdē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis deputātiem skaidrojis, ka iestāde vadības līmenī ir izstrādājusi vairākus rīcības modeļus. Viņa ieskatā, sestdien pieņemtais regulējums ir nepilnīgs, proti, tajā ir “caurumi”, ziņo LETA.
Kā piemēru viņš minēja lēmumprojekta punktu, kurā noteikts, ka izklaides vietām jātiek aizvērtām līdz plkst. 23, taču šajā projektā nav minēts, cikos tās var tikt atvērtas, tādēļ var rasties situācija, kad, piemēram kāda spēļu zāle plkst. 23 aizver savas durvis ciet, taču plkst. 24 atkal tās atver. Viņš arī atzīmēja, ka nepieciešams lēmumā atrunāt profesionālo sportistu treniņu iespējas, ņemot vērā, ka parastās sporta zāles vairs nevar pieņemt apmeklētājus.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss noteic, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu līdz 350 eiro. Policija atgādina, ka gadījumos, ja nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība vai informācija saistībā ar policijas kompetencē esošiem jautājumiem, iedzīvotājiem jāzvana 110.
Pa novadiem nekonkretizē
SPKC ir publicējis karti, kurā redzams, ka visvairāk saslimušo ir Rīgā un Pierīgas reģionā, nedaudz inficēto ir arī Zemgalē un Latgalē, bet pagaidām sveikā tikusi cauri Vidzeme un Kurzeme. SPKC un amatpersonas pagaidām atsakās konkretizēt un detalizētāk ziņot par novadiem vai pilsētām, kur dzīvo saslimušie, pamatojot to ar personas datu aizsardzību un vēlmi izvairīties no “raganu medībām”.
Tāpat amatpersonas argumentē, ka neesot pamatojuma – kāpēc sabiedrībai būtu jāzina tik konkrēta vieta, kur inficētais pacients dzīvo. Ja pamatojums esot tas, ka tad cilvēki labāk zināšot, kur vairāk jāpiesargās, tad tas esot noraidāms, jo jāpiesargās esot visiem visā Latvijā. Tomēr tas rada augsni nepamatotām baumām, kā tas, piemēram, notika pagājušās nedēļas nogalē Aizkrauklē, radot nevajadzīgu spriedzi vietējo cilvēku vidū.
Grūtības pārliecināties, ka esi vesels
Jurijs Perevoščikovs, SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, preses konferencē paziņoja, ka strauji palielinās to cilvēku skaits, kuriem tiek veikts “Covid-19” diagnostikas tests. Aizvadītajā nedēļā bija radušās diezgan lielas problēmas, lai tie cilvēki, kuri šo testu grib izdarīt par savu naudu, to varētu veikt.
Atgādināšu, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālās brigādes, kā arī Centrālās laboratorijas darbinieki pie iespējamiem slimniekiem dodas uz mājām tikai tad, ja cilvēki ir atgriezušies no Latvijā noteiktajām 20 paaugstināta riska valstīm un ja ir “Covid-19” slimībai raksturīgie simptomi – paaugstināta temperatūra, klepus, rīkles iekaisums un elpas trūkums.
Taču, ja cilvēks ir nesen atgriezies no ārvalstīm, viņam ir saaukstēšanās pazīmes, bet viņš nav bijis slimības riska valstīs, tad, iepriekš piezvanot, var ar savu transportu doties uz E. Gulbja laboratoriju. Diemžēl laboratorija vairs nespēj visus pieņemt, un, kā noskaidroju, pierakstīties un tikt uz analīzēm var tikai no divdesmitajiem marta datumiem. Piemēram, kādam vīrietim, kurš bija atlidojis uz Rīgu caur Minheni un 12. martā gribējis nodot analīzes, kā tuvākā iespēja piedāvāts 24. marts.
“Kontrolēt tikai tos, kas bijuši ārzemēs, vairs nav kritērijs. Cilvēki taču slimo ar gripu, augšējo elpceļu saslimšanām un citām kaitēm, tāpēc mūsu laboratorija ir ļoti noslogota un mēs strādājam jau trijās maiņās,” pastāstīja E. Gulbja laboratorijas ārsts Didzis Gavars un piebilda, ka tas, kā pret koronavīrusu cīnās Latvijas iestādes, esot cienījami, bet neesot maksimālais, ko varētu izdarīt.
Lai apliecinātu mūsu valsts cienījamo rīcību, Gavars kā ne tik labu piemēru minēja Lietuvu, kur aizdomu gadījumā vispār nekāda testēšana nenotiekot. Mūsu kaimiņvalstī “Covid-19” tests tiekot veikts tikai tad, kad pacients jau ir nokļuvis slimnīcā pietiekami smagā veselības stāvoklī.
Infektologs Uga Dumpis arī uzskata, ka ne jau galvenais ir testēšana, bet gan ārstēšanās. “Tiem, kas atgriezušies no valstīm ar “Covid-19″ izplatību, jāpavada 14 dienas mājās un jāpašizolējas. Ja klepus un/vai temperatūra, jāzvana 113. Tiem, kuri nav bijuši ārzemēs, bet kuriem ir klepus un/vai temperatūra, jāpaliek mājās un jāzvana ģimenes ārstam. Ļoti vienkārši,” viņš raksta tviterī.
Infektologs arī informē par britu un zviedru citādo pieeju: “Plašas testēšanas pieprasītājiem atgādināšu, ka briti un zviedri vispār neuztraucas par tiem, kas ir slimi mājās, un viņus netestē. Arī neaizliedz pasākumus. Pieeja ir, ka pārslimos lielākā daļa jaunas un vidēji vecas populācijas un būs populācijas imunitāte. Ļoti riskanti.”
Dod papildu iespējas
Lai atvieglotu analīžu nodošanas iespējas, Veselības ministrija aizvadītajā sestdienā paziņoja, ka Rīgā personām ar aizdomām par “Covid-19” pēc iepriekšēja pieraksta analīžu nodošanu par valsts naudu nodrošinās arī E. Gulbja laboratorijā (Brīvības gatvē 366).
Pašlaik analīžu nodošana šajā laboratorijā iespējama tikai Rīgā, taču dienesti turpina darbu, lai tas varētu notikt visā valsts teritorijā. Šajos gadījumos ir jāzvana pa tālruni 67801112, kur speciālisti izvērtēs veselības stāvokli un noteiks laiku, kad būs iespējams ierasties. Bez iepriekšēja pieraksta uz analīžu nodošanu doties nedrīkst! Par izmeklējuma rezultātiem laboratorija informēs pacientu un SPKC.
Lai laboratoriskie izmeklējumi būtu ātrāki un efektīvāki, ja ir aizdomas par saslimšanu ar “Covid-19”, NMPD ārkārtas tālruņa (113) dispečeriem kopš pagājušās nedēļas ir iespēja pacientus novirzīt arī uz mobilo analīžu nodošanas punktu Latvijas Infektoloģijas centra teritorijā. Veselības ministre Ilze Viņķele informēja, ka šodien turpat tiks atklāts vēl viens punkts, kur pacientu diagnostisko testēšanu veikšot topošie ārsti. Lai būtu droša un vienmērīga cilvēku plūsma, auto satiksmi uz vietas regulē policijas darbinieki, teritorijā vienlaikus ielaižot noteiktu skaitu auto.
NMPD vadītāja Liene Cipule sacīja, ka dienests pārorganizēs savu darbu tā, lai biežāk sniegtu informāciju pa tālruni. Daudz cilvēku nepamatoti saucot mediķu brigādi uz mājām, tāpēc Cipule aicina vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, nevis zvanīt 113. Cipule pastāstīja, ka analīžu skaits esot trīskāršojies un tādēļ arī palielināts speciālo brigāžu skaits.
Nāk pa tiešo pie ģimenes ārstiem
Taču joprojām esot problēmas veikt nepieciešamo testu uz vietas reģionos. “Lai veiktu šo testu par savu naudu, rinda ir divas nedēļas. To nav iespējams izdarīt ne Balvos, ne Alūksnē, ne Valmierā, ne arī Gulbenē. Arī Rīgā jāstāv rindā,” pastāstīja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Problēma esot arī tā, ka pacienti, kuri apmeklējuši valdības noteiktās paaugstināta saslimstības riska valstis, ierodas pa tiešo ģimenes ārsta praksē, kaut gan visās ārstu praksēs ir izvietota informācija par valstī noteikto kārtību, proti, ka jāzvana 113. Ģimenes ārsti nav ekipēti ar šādiem gadījumiem nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem. “Aicinu pacientus ne tikai mums zvanīt, bet atsūtīt īsziņu, nevis pašiem nākt uz praksi. Mēs jebkurā gadījumā sniegsim padomu, kā rīkoties,” sacīja Līga Kozlovska, kura ir arī ģimenes ārste Balvos.
Lai būtu iespējams nodrošināt ar “Covid-19” saslimušo pacientu uzņemšanu universitātes slimnīcās, mainīta hospitalizācijas kārtība. Attiecīgi pacientus vairāk novirzīs uz zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm, kā arī pacienti, kuriem tiek pabeigta akūta ārstēšana universitātes slimnīcā, tiks pārvesti uz reģionālajām un lokālajām daudzprofilu slimnīcām. Šajā gadījumā maksa par to netiks iekasēta. Būšot gadījumi, kad NMPD mediķi pieņemšot lēmumu sazināties ar ģimenes ārstu, lai pacienta ārstēšanu nodrošinātu mājās.
Ogres reģionālās slimnīcas vadītājs Dainis Širovs pastāstīja, ka slimnīcā patlaban esot 23 brīvas gultas un pamazām uz šo stacionāru tiekot nogādāti pacienti no Rīgas, kuriem saasinājušās dažādas hroniskas saslimšanas.
Latvijā 30 saslimuši, pasaulē 76 tūkstoši izveseļojušies
* Līdz vakardienai Latvijā saslimstība ar “Covid-19” bija apstiprināta 30 cilvēkiem. Kopā izmeklēti 910 pacienti. Pagaidām mūsu valsts spējot izsekot visus “Covid-19” gadījumus. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Iveta Gavare Saeimas komisijas sēdē atzinusi, ka epidemioloģiski bīstamākā lieta ir iekšējā transmisija gadījumos, kad nevar pateikt, kur cilvēks saslimis.
Pēdējie četri saslimušie inficējušies Zviedrijā. Iepriekš konstatētie deviņi saslimšanas gadījumi saistīti ar ceļojumiem uz Itāliju, Spāniju, Lielbritāniju un Austriju. Saslimušie bijuši divu reisu pasažieri – 6. marta reiss no Bergamo Itālijā un 9. marta reiss no Barselonas Spānijā. No līdz šim 30 inficētajiem gadījumiem diviem vīruss pārnests Latvijā – SPKC informē, ka divi cilvēki saslimuši no ģimenes locekļa, kurš bijis kādā no infekcijas skartajām valstīm.
* Igaunijā inficēšanās gadījumu skaits svētdien bija 135, bet Lietuvā reģistrēti 12 gadījumi.
* Savukārt ziņas par pasauli līdz vakardienas pēcpusdienai bija šādas: 152 tūkstoši inficējušies kopš slimības sākuma Ķīnā janvāra otrajā pusē (pēc Pasaules veselības organizācijas datiem), 5720 miruši. Savukārt pēc datworldometers.info datiem: 162 tūkstoši līdz šim inficēto, no tiem 6000 ir miruši un 76 tūkstoši izveseļojušies. 80 tūkstoši cilvēku, kam apstiprināta infekcija, vēl ārstējas, no tiem 5600 ir smagā stāvoklī.
Speciālisti uzsver, ka šie ir tikai valstu reģistrētie un apstiprinātie gadījumi. Var būt arī tā, ka cilvēks ir inficējies un izslimojis nemanot vai nepievēršot tam īpašu vērību. Tāpat zināms, ka visās valstīs nav vienādi principi šīs infekcijas pārbaudē un reģistrēšanā – pilnīgi iespējams, ka citās valstīs, kur reģistrēto pacientu skaits ir mazs, realitātē tas ir daudz lielāks. Piemēram, tādā lielvalstī kā Krievijā, kur ir 144 miljoni iedzīvotāju un kas robežojas ar vīrusa epicentra valsti Ķīnu, pēc Pasaules veselības organizācijas datiem, vakar bija tikai 34 reģistrēti inficētie (pēc datworldometers.info datiem – 63).
Infektologs Uga Dumpis: Jāsamazina vīrusa cirkulācija
15. martā:
* “Aizvien biežāk sastopos ar viltus ziņu, ka cilvēks var ātrāk pārtraukt pašizolēšanos, ja tests ir negatīvs. Nav tāda testa, kas varētu uz priekšu paredzēt to, ka cilvēks nesaslims. 14 dienas mājās un veikt valsts apmaksātos testus, ja ir simptomi, ir vienīgā pieeja ceļotājam.”
* “Smago apgrūtinājumu [“Covid-19″ izplatības mazināšanai ieviesto ierobežojumu] ilgums ir lielā mērā atkarīgs no tā, cik cītīgi tie, kuri atgriežas no ārzemēm, ievēro 14 dienu pašizolācijas principu un seko norādēm. Jo vairāk pārkāpumu, jo lielāks risks sabiedrībai iekļūt vēl lielākos ierobežojumos. Atbalstām ceļotājus visiem spēkiem.”
14. martā:
* “Daudzas Rietumeiropas valstīs (piem., AK, Zviedrija, Holande) testēšanu tiem, kas nav ļoti slimi, klepo un sēž mājās, vairs neveic. Tāpat arī viņu radiniekiem, pieņemot, ka tie arī ir slimi. Testē slimākos. Tāpēc ciparus vajag vērtēt kritiski. Tie labojas, bet situācija ne.”
* “Pašreizējā testēšana ir ļoti darbietilpīga un dārga. Tirgū ir parādījušies eksprestesti, kas diagnostiku veic 15 minūtēs. Tie varētu testēšanu padarīt pieejamāku. Tikai tik ātri līdz mums nenonāks. Latvija jau tirgo antivielu testus, bet tādus īsti nevar izmantot diagnostikā.”
13. martā:
“Svarīgi ir saprast, ka bērni ar “Covid-19″ slimo ļoti reti un vieglā formā. Par viņiem šajā kontekstā tiešām nav jāuztraucas. Skolas slēdz nevis tāpēc, ka bērni ir apdraudēti, bet lai samazinātu vīrusa cirkulāciju sabiedrībā, tajā skaitā to nodošanu vecākajai paaudzei.”
Linda Rautiainena, latviešu ārste Somijā tviterī: “Kaut nu cilvēki saprastu – ja ir viegli simptomi, tad izolējies mājās. Nav jāskraida un jāzvanās pa pasauli, kur var [jaunā koronavīrusa] SARS-CoV analīzes nodot. Specifiskas ārstēšanas nav. Negatīvs tests šodien nenozīmē, ka tas būs negatīvs rīt un parīt.”
