Viltīgais enerģijas zaglis – stress. Ar ko sākt, lai atgūtu spēkus

Pastāvīgs nespēks, gurdenums, nomāktība, sajūta, ka viss dzīves spars un prieks kaut kur pazudis, var liecināt ne tikai par slimībām. Tikpat graujoši var iedarboties ieildzis stress, ar ko saskaramies darba vietā, saņemot kārtējo komunālo maksājumu rēķinu vai risinot konfliktus ģimenē.

Fizisks un garīgs izsīkums

“Hronisks nogurums neveidojas dažu dienu laikā. Tam ir vajadzīgs ilgāks laika posms, parasti vairāki mēneši vai pat gadi. Vienam tas būs īsāks, citam – garāks. Tas atkarīgs no katra cilvēka individuālās noturības pret stresu, ko nosaka psihes īpatnības, temperaments, raksturs,” stāsta kūrorta rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” psiholoģe un psihoterapeite Lauma Kasatkina. Piemēram, darbinieks, kuram piemīt pārspīlēts prasīgums pašam pret sevi, vēlme sacensties un gūt panākumus par katru cenu, ikdienā ir pakļauts daudz liekākam stresam nekā viņa kolēģis mieramika, kam arī ir augstas prasības pret sevi un veicamo darbu, tomēr viņš pats sev izvirza reālus un sasniedzamus mērķus, apzinās savas stiprās un pilnveidojamās puses.

Psihoterapeite teic, ka stresu var radīt gan iekšējie, gan ārējie faktori. Mūsdienās cilvēki ļoti daudz strādā – garas darba dienas, intensīvs darbs, liela slodze. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākais pētījums liecina, ka nostrādāto darba stundu skaita ziņā Latvija apsteidz daudzas citas valstis un ir priekšgalā.

“Darba devēja prasības reizēm ir ļoti augstas. Ja tam pievienojas darbinieka iekšējais nemiers, zems profesionālais pašvērtējums, piemēram, viņš uzskata, ka jāstrādā vēl vairāk un vairāk, lai sevi pierādītu, apliecinātu savas spējas, nespēj doties ikgadējā atvaļinājumā vai atteikties no virsstundām, stresa līmenis strauji pieaug. To veicina arī nelabvēlīgs psiholoģiskais klimats darba vietā, kas var izpausties kā intrigas, nepamatota kritika, informācijas trūkums vai pārmērīga kontrole, ignorēšana u. c.”

Nozīmīgs stresa avots var būt apkārtējā vide, sabiedrība, sociālie apstākļi, piemēram, bailes zaudēt darbu, ekonomiskā nestabilitāte, maza alga, kredīti. “Bieži vien tuvinieki saka: “Saņemies, turies, būs labi! Citiem taču klājas daudz sliktāk!” Taču tā tiek sasniegts pretējais efekts, jo cilvēks jūtas vainīgs par to, ka jūtas noguris it kā bez īsta iemesla un nevar saņemties, jo trūkst spēka, iekšējo resursu. No vienas puses, cilvēks jūt ārējo spiedienu – kādam jābūt, lai nezaudētu darbu, saglabātu attiecības ar mīļoto cilvēku, atbilstu sabiedrības prasībām, piemēram, nenovecotu, no otras – sev izvirzītie psiholoģiskie un ētiskie standarti, prasības, nereālas cerības,” novērojusi Lauma Kasatkina.

Sevišķi spēcīgam stresam pakļauti to profesiju pārstāvji, kuru darbs saistīts ar emocionālo pārslodzi un atbildību, – policisti, medicīnas darbinieki, skolotāji, sociālie darbinieki, pārdevēji. Ikdienā saskaroties ar citu cilvēku jūtu izpausmēm un risinot krīzes situācijas, ar laiku var rasties tā saucamais izdegšanas sindroms – emocionāla pārguruma un garīgas iztukšotības stāvoklis, kuru pavada gan veselības traucējumi, piemēram, sirdsklauves, augsts asinsspiediens, pastiprināta uzņēmība pret infekcijas slimībām, miega vai ēšanas traucējumi, nogurums un spēku izsīkums visas dienas garumā, gan izmaiņas uztverē un domāšanā, darbspēju un profesionālā pašvērtējuma pazemināšanās, nespēja koncentrēties, pastiprināta aizkaitinātība vai, gluži otrādi, vienaldzība, vilšanās sajūta, radošo spēju zudums, gan pārvērtības uzvedībā – alkoholisko dzērienu vai citu atkarību izraisošu vielu lietošana, dusmu lēkmes, bieži konflikti.

Kā atgūt spēkus

“Ne jau velti saka – veselā miesā mājo vesels gars. Svarīgi ar kaut ko sākt, lai izietu no hroniskā noguruma situācijas. Domāju, ka tas varētu būt veselīgs, sabalansēts dzīvesveids, vispārēja organisma rehabilitācija un veselības veicināšana. Ļoti svarīgs ir arī labs, dziļš miegs,” domā Lauma Kasatkina. Vispirms gan jābūt pilnīgi pārliecinātam, ka noguruma, miega un citu veselības traucējumu iemesls patiešām ir stress, nevis slimība, tādēļ sadarbībā ar ģimenes ārstu jāveic asinsanalīzes un nepieciešamie izmeklējumi.

Psihoterapeite iesaka sastādīt dienas režīmu, kurā vismaz septiņas astoņas stundas atvēlētas miegam, bet viena divas – ļoti kvalitatīvai, pilnvērtīgai atpūtai, kas katram no mums sniedz vislielāko prieku un gandarījumu, “atslēdz smadzenes” un palīdz atgūt spēkus. Piemēram, vienam tā var būt adīšana vai kāds cits vaļasprieks, citam – pirts procedūras, vēl kādam dārza darbi, nūjošana, joga, meditācija vai sevis izzināšana. Ja ikdienā vairāk jānodarbina smadzenes, pilnvērtīgu atpūtu nodrošinās fiziskās aktivitātes, nevis grāmatu lasīšana, un otrādi, jo jābūt līdzsvaram starp fizisko un garīgo sfēru.

“Reizi gadā nenāktu par ļaunu izbrīvēt laiku arī kompleksam rehabilitācijas kursam, kas palīdzētu restartēt ne tikai ķermeni, bet arī prātu un emocijas,” viņa saka.

Noteikti jāsakārto darba režīms – tur risinātās problēmas nedrīkst nest mājās. Ja, aizejot mājās, tomēr turpinām domāt par darbu, attiecībām ar vadību vai kolēģiem, vajadzētu to pārrunāt ar kādu uzticības personu – tuvu draugu, dzīvesbiedru. Ne jau velti mēdz teikt, ka saruna ar draudzeni ir vislabākā psihoterapija.

Ja hroniska noguruma periodi ieilgst vai atkārtojas, bet izmaiņas dzīvesveidā nav devušas cerēto rezultātu, jādodas pie profesionāla psihologa vai psihoterapeita, kurš palīdzēs noteikt stresa avotus un veidu, saprast savu reakciju un apgūt pašpalīdzības metodes, lai mazinātu tā kaitīgo ietekmi.

 

Regīna Olševska, veselam.lv

atpakaļ