Straujš svara zudums, slimojot ar audzēju, kaitē. Bet kas palīdz?

Bieži vien mudinājums dzīvot veselīgi paslīd garām un iegūst jaunu nozīmi vien tad, kad izdzirdēta nopietnas slimības – ļaundabīga audzēja – diagnoze. Tad cilvēks gatavs uz daudz ko, lai tikai tiktu vaļā no vēža, – pat badoties, jo pastāv uzskats, ka tā var iznīdēt ļaundabīgās šūnas. Ārstu skatījumā šāda taktika nekam neder, jo ir svarīgi visu laiku uzturēt normālu svaru un rūpīgi raudzīties, ko liek vēderā.

 

“Vēža pacientiem samazināt svaru nav nekāda pamata, jo šī saslimšana jau tā ir milzīgs stress organismam,” uzskata medicīnas zinātņu doktors, Rīgas Stradiņa universitātes Mutes medicīnas katedras docents, Starpaugstskolu maģistrantūras programmas Uztura zinātne kursu vadītājs Guntars Selga, kurš 16 gadu strādājis par mutes, sejas un žokļu ķirurgu Latvijas Onkoloģijas centrā. “Arī ļaundabīga audzēja ārstēšanas metodes ir agresīvas – pacientam jāiztur viena vai vairākas operācijas, staru vai ķīmijas terapija. Šo procedūru iedarbības dēļ samazinās ēstgriba, pasliktinās veselības stāvoklis, sarūk svars. Ārstēšanās un atveseļošanās periodā organismam nepieciešams labs nodrošinājums ar uzturvielām. Tāpēc, ja onkoloģijas pacients centīsies speciāli samazināt svaru, tas radīs vien papildu stresu visam ķermenim.”

 

Zināms, ka aptaukošanās paaugstina risku saslimt ar vairākām hroniskām slimībām, arī ar ļaundabīgiem audzējiem. Tāpēc ir svarīgi uzturēt normālu svaru, nevis censties strauji tikt no tā vaļā. “Pagājušā gada vasarā medicīnas pasaulē parādījās apjomīga un pārliecinoša publikācija, kurā tika atzīts – pacientiem, kuriem bijis palielināts svars, atbrīvošanās no liekajiem kilogramiem nesamazina risku saslimt ar ļaundabīgu audzēju. Līdz ar to domāt par atbrīvošanos no nevēlamā svara laikā, kad organismā notiek cīņa ar ļaundabīgu audzēju, nav prāta darbs. Tieši otrādi, lai cilvēks varētu pilnvērtīgi atlabt ārstēšanas laikā, nepieciešamas visas uzturvielas, proti, sabalansēts ēdiens. Tātad svarīgi ir uzklausīt ārsta norādījumus un saņemt nepieciešamo ārstēšanu, nevis vārdzināt savu ķermeni.”

 

Ja ar ļaundabīgu audzēju sirgstošajam tiek veikta radikāla operācija, notiek staru vai ķīmijas terapija, ir gluži loģiski, ka viņam nepieciešama pilnvērtīga pārtika. Arī brūču dzīšana ir saistīta ar sabalansētu uzturu. Turklāt ķīmijterapijas dēļ apetīte samazinās, tāpēc pacientam jo īpaši svarīgi uzņemt veselīgu pārtiku, bet, ja cilvēks badosies un organismam nebūs nepieciešamo uzturvielu, ārstēšanas rezultāts pasliktināsies.

 

Pirmie izzūd muskuļi

 

Pēc Guntara Selgas teiktā, ikvienam, kurš bez ārsta vai uztura speciālista padoma samazina ar ēdienu uzņemtās enerģijas daudzumu vai kādu iemeslu dēļ neēd pietiekami, pirmie zūd tieši muskuļi, nevis tauki. Turklāt pirmajās dienās pēc krasas kaloriju samazināšanas zūd šūnās esošais ūdens, tāpēc var iestāties dehidratācija jeb organisma atūdeņošanās. Iznākums – svars sarūk, bet ar tauku zaudēšanu tam nav nekāda sakara.

 

“Cilvēka organismā nav neviena lieka muskuļu grama. Saplokot to masai, pirmie cietīs starpribu muskuļi, kas nodrošina elpošanas funkciju,” precizē Guntars Selga. “Ja krūšu kurvis nespēj pietiekami efektīvi ventilēt, tātad izkustināt plaušas, veidosies plaušu karsonis jeb pneimonija. Tāpēc pareizāk būtu domāt un runāt nevis par svara, bet gan par lieko tauku samazināšanu organismā. Muskuļu masu zaudēt nedrīkst,” brīdina ārsts.

 

Ar bioimpedances analizatoru iespējams vienkārši un ātri novērtēt muskuļu un tauku masas daudzumu organismā un noteikt, kurās vietās to ir par maz vai par daudz. Mērījumus ieteicams veikt regulāri ik pēc 3– 6 mēnešiem, sekojot līdzi ķermeņa masas pārmaiņām.

 

Nepieciešamas fiziskās aktivitātes

 

Guntars Selga akcentē: lai tauku kļūtu mazāk, bet muskuļu masa saglabātos nemainīga, nepieciešamas fiziskās aktivitātes. Par tām nevajadzētu aizmirst arī onkoloģisko slimību pacientiem, ja vien veselības stāvoklis ļauj.“

 

Onkoloģiskā saslimšana parasti ir pietiekama motivācija, lai pacients meklētu jebkuru veidu, kā iespējami ātrāk izārstēties un pagarināt sava mūža ilgumu, tāpēc nepieciešams viņu motivēt veselīgam dzīvesveidam,” atzīst medicīnas doktors. “Tieši fiziskās aktivitātes ir visbiežāk izmantotā papildterapijas metode, turklāt tā ir droša un vajadzīga visu veidu onkoloģiskajiem pacientiem gan ārstēšanās, gan atveseļošanās periodā.”

 

Jāizvairās no kancerogēnām un toksiskām vielām

 

Onkoloģisko procesu attīstību visvairāk ietekmē dzīvesveids, ko dakteru valodā dēvē par modificējamiem riska faktoriem: mazkustīgums, smēķēšana, alkohola lietošana, nesabalansēts uzturs, kā arī palielināts toksisko un kancerogēno vielu daudzums uzturā. Guntars Selga akcentu liek tieši uz pēdējo teikuma daļu – toksiskās un kancerogēnās vielas.

 

“Zinātniskos pētījumos pierādīts – organismā taukaudi ir toksisko un kancerogēnu vielu uzkrājēji,” stāsta Guntars Selga. “Piemēram, ja frizierim ir veselīgs dzīvesveids, viņš ēd daudz dārzeņu, ir fiziski aktīvs, bet svars tik un tā palielinās, viens no iemesliem varētu būt tieši izmantoto ķīmisko vielu uzkrāšanās taukaudos. Šādā situācijā strauji sākot samazināt svaru, kancerogēnās un toksiskās vielas no taukaudiem nokļūs asinsrites sistēmā un radīs organismam nevajadzīgu slodzi. Līdzīgi ir ar onkoloģiskajiem pacientiem – ja arī viņi centīsies par katru cenu atbrīvoties no nevajadzīgiem kilogramiem, asinsritē nokļūs vairāk kancerogēno savienojumu un tieši šā faktora dēļ ļaundabīgā audzēja ārstēšana var būt apgrūtināta.”

 

Ikvienam vairāk vajadzētu domāt nevis par badošanos, bet gan par uztura kvalitāti. Piemēram, lauksaimniecībā pret nezālēm plaši lietotais herbicīds Raundaps satur kancerogēno jeb vēža attīstību veicinošo glifosātu (Latvijā reģistrēti vismaz 22 dažādi herbicīdi, kuros tas atrodams). Līdz ar to tas atrodams graudaugu un sojas izstrādājumos, cukurā, bet jo īpaši dažādās augu eļļās, visvairāk rapšu, saulespuķu, kukurūzas eļļā. Šī viela var tikt konstatēta gaļā, sierā, olās un piena produktos, ja dzīvnieki baroti ar barību, kas apstrādāta ar nezāļu iznīcinātājiem. Starp citu, tik ļoti plaši ieteiktā veselīgā pilngraudu maize satur graudu apvalkus, kuros glifosātu atlieku mēdz būt visvairāk. Ja kukulītis nav cepts no bioloģiski audzētiem graudiem, veselīguma teju nekāda…

 

Jāizvēlas pareiza ēdienkarte

 

Onkoloģisko slimību gadījumā uzturam ir ļoti liela nozīme. Ne tikai veselam cilvēkam, bet arī ar ļaundabīgu audzēju sirgstošajam ēdienreizes jābūvē atbilstīgi veselīga uztura piramīdas principiem: no kopējās dienā uzņemtās enerģijas daudzuma jābūt 55–65% ogļhidrātu (graudaugi, maize, kartupeļi), 25– 30% taukus saturošu produktu (eļļa, sviests, rieksti), 10– 15% olbaltumvielu jeb proteīnu (gaļa, zivis, piens, siers).

 

Pēc Guntara Selgas paustā, ļaundabīgu audzēju gadījumā pirmais un svarīgākais ieteikums uztura jautājumos ir palielināt ogu, augļu un dārzeņu patēriņu. Nevienā līdz šim veiktajā pētījumā neesot novērots, ka tas negatīvi ietekmētu veselību vai ārstēšanu.

 

“Tomēr ne tikai onkoloģijas slimniekiem, bet ikvienam, kurš rūpējas par savu veselību, svarīgi atcerēties: visi importētie augļi, kas nopērkami veikalos, vairāk vai mazāk ir apstrādāti ar kādu no ķīmiskajiem savienojumiem, lai pagarinātu to derīguma termiņu un tie tik drīz nesāktu pelēt un pūt,” uzsver Guntars Selga. “Tāpēc vietējie produkti to audzēšanas sezonā ir atslēgas vārds ikvienam veselīgi domājošam Latvijas iedzīvotājam. Ja kāds, teiksim, tā pavairāk vēlas ēst mandarīnus, lai uzņemtu organismam nepieciešamo C vitamīnu, varu teikt, ka šajos augļos, kas tikuši pakļauti ķīmiskai apstrādei, vitamīna ir maz. Tāpēc veikalu plauktos jāmeklē Latvijā audzētās ogas, kas pašlaik pieejamas galvenokārt saldētā veidā, piemēram, saldēti smiltsērkšķi un upenes, jo 100 gramos šo ogu ir 200 miligramu C vitamīna.

 

Vēl svarīgi piebilst, ka onkoloģisko slimnieku ārstēšanā būtisks ir pilnvērtīgu vitamīnu un minerālvielu nodrošinājums. C vitamīns cilvēka organismā pats no sevis nerodas, līdz ar to ikvienam, bet jo īpaši onkoloģijas pacientiem regulāri katru dienu jāsaņem C vitamīns – vismaz 100 miligramu, bet var būt pat vairāk.”

 

Nedrīkst aizmirst arī par polinepiesātināto taukskābju omega-3 un omega-6 lietošanu uzturā. Arī tās cilvēka organisms nesintezē, taču nepieciešamas, lai normāli attīstītos un funkcionētu. Līdz ar to taukskābes regulāri jāuzņem ar pārtiku. Omega-3 taukskābes atrodamas zivīs un zivju eļļā, savukārt omega-6 ir olīvu, vīnogu kauliņu, kaņepju un citās augstas kvalitātes eļļās. Var lietot uztura bagātinātājus ar šīm taukskābēm.

 

Var palīdzēt speciālais uzturs

 

Onkoloģijas pacientiem, kuriem veikta ķirurģiska manipulācija, jāņem vērā arī tā dēvētais ievainojuma koeficients. Tas nozīmē – ja pēc uztura rekomendācijām veselam cilvēkam jāuzņem, piemēram, 30 kilokaloriju uz kilogramu svara, ļaundabīga audzēja gadījumā ievainojuma un stresa faktors ir 1,2.Tiem, kuriem ir grūti uzņemt ēdienu vai nav apetītes, var noderēt aptiekās nopērkamie enterālie maisījumi – rūpnieciski ražots sabalansēts šķidrais uzturs. To dzerot, organisms saņems nepieciešamo enerģijas, uzturvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzumu. Taču pirms to iegādes precīzi jāaprēķina, cik daudz maisījuma konkrētajam cilvēkam nepieciešams.

 

Jāpievērš uzmanība vēdera izejai

 

Guntars Selga piebilst, ka ikvienam, lai pasargātu sevi no ļaundabīga audzēja, svarīgi pievērst uzmanību vēdera izejai – tai jābūt regulārai, katru dienu. Tiklīdz tas nenotiek, visi kaitīgie savienojumi, kas atrodas saskarē ar zarnu gļotādu, nokļūst asinīs. Tādējādi tiek pārslogota limfātiskā sistēma un aknas, un tas ir diezgan drošs ceļš uz ļaundabīga audzēja veidošanos. Palielināts šķiedrvielu daudzums uzturā, fiziskas aktivitātes un pietiekams ūdens daudzums (astoņas glāzes dienā) ir galvenie profilaktiskie pasākumi labai vēdera izejai.

 

 

36,6 °C konsultants Guntars Selga, Rīgas Stradiņa universitātes docents, zinātņu doktors, ārsts

 

atpakaļ