Ko var noskaidrot veselības pārbaudē kolonoskopijā

Diskomforts un sāpes ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi nav gatavi kolonoskopijas izmeklējumam, lai gan tas acumirklī rāda, vai zarnās nav bīstamu pārmaiņu.

 

Mērķauditorija

 

Daudzi kaunas veikt šo izmeklējumu, jo mulsina ķermeņa apvidus, kurā to veic. Kolonoskopija, saukta arī par videokolonoskopiju un apakšējo endoskopiju, ir resnās zarnas izmeklēšana līdz pat aklajai zarnai.

 

Pārbaude nepieciešama, ja nomoka bieži aizcietējumi vai caureja, ir sāpes defekācijas laikā vai izkārnījumos redzamas asinis, kā arī tad, ja ārstam ir aizdomas, ka pacienta straujas novājēšanas iemesls ir kāda zarnu slimība. Procedūra vēlama 40–45 gados un gadījumos, ja vecākiem, māsām un brāļiem bijis resnās zarnas vēzis.

 

Kolonoskopija nav pieļaujama, piemēram, ja ir zarnu saaugumi, specifiskas slimības vai izmeklējuma dienā ir krampji, akūts iekaisums vai sāpes vēdera dobumā. Arī grūtniecēm šis izmeklējums veicams tikai ārkārtas gadījumos.

 

Sagatavošanās

 

Veselības centru apvienības medicīnas centra “Elite” interniste Anna Aleksandrova atgādina par obligātu iepriekšēju sagatavošanos pirms kolonoskopijas.

 

Trīs dienas pirms procedūras ieteicams palielināt izdzertā šķidruma daudzumu, vēlams atturēties no saldumiem, dārzeņiem, ogām un augļiem, kuros ir daudz smalku sēkliņu, – zemenēm, tomātiem, upenēm utt. Nav ieteicamas arī biezputras, biezpiens, rupjmaize un maize ar magoņu, sezama vai citām sēkliņām, jo tās pielīp pie zarnu gļotādas un medicīniskajiem instrumentiem, traucējot izmeklēšanu. Drīkst ēst baltmaizi, piena produktus (izņemot biezpienu), liesu gaļu bez cīpslām un skrimšļiem, olas, desu, no biezputrām – tikai mannu. Var dzert ūdeni un nesaldinātu tēju. Šajās dienās aizliegts lietot dzelzi saturošus preparātus.

 

Dienu pirms izmeklējuma pieļaujamas tikai vieglas brokastis un pusdienas bez piena un augļiem, jo pēcpusdienā jāsāk lietot medikamentu Fortrans, kas palīdz attīrīt zarnu traktu. No šā brīža līdz pat izmeklējumam nedrīkst neko ēst!

 

Zāļu iepakojumā ir četras paciņas ar pulverveida vielu. Katra jāizšķīdina litrā vārīta silta ūdens un jālieto pēc noteiktas shēmas. Pirmais litrs nelielām porcijām jāizdzer laikā no plkst.13 līdz 14, pēc tam ir stundas pārtraukums. Nākamais litrs tāpat jāpagatavo un jāizdzer starp plkst. 15 un 16, atkal ieturot stundas pārtraukumu. Šādā režīmā jāizlieto visas četras zāļu paciņas. Preparāta garšas neitralizēšanai drīkst uzdzert nedaudz citrona vai apelsīna sulas, ūdeni vai citus negāzētus dzērienus.

 

Ja lielais šķidruma daudzums rada izteiktu smagumu vai nelabu dūšu, pieļaujams stundas pārtraukumus nedaudz pagarināt, saglabājot noteikto režīmu. Pēc otrās vai trešās zāļu paciņas sākas caureja, tāpēc pēcpusdienā nav vēlams plānot svarīgus darbus.

 

Izmeklējuma dienā nedrīkst ēst vispār – pie ārsta jāierodas tukšā dūšā. Regulāri lietojamos medikamentus, piemēram, asinsspiediena mazināšanai, gan nedrīkst izlaist. Pirms kolonoskopijas zarnām jābūt pilnīgi iztukšotām.

 

Skats no iekšpuses

 

Pirms kolonoskopijas tiek izsniegta speciāla vienreizējas lietošanas veļa, un izmeklējums ilgst 15–20 minūšu.

 

Procedūras laikā jāguļ uz kreisā sāna, un ārsts caur anālo atveri un taisno zarnu resnajā zarnā ievada kolonoskopu – lokanu un mīkstu instrumentu, kas sastāv no nelielas sterilas caurulītes, iebūvēta gaismas avota un kameras. Datora ekrānā palielinājumā redzamas gļotādām klātās zarnas sieniņas.

 

Izmeklējums ir nepatīkams un dažreiz pat sāpīgs. To izraisa gaisa nonākšana zarnās, jutīgums kolonoskopa kustību dēļ. Tāpēc parasti veic anestēziju, preparātu ievadot vēnā. Sāpes un diskomforts mazinās, un dažreiz pacients procedūras laikā iegrimst vieglā snaudā. Vēl 12 stundu pēc izmeklējuma nav ieteicams vadīt transportlīdzekļus, strādāt augstumā un ar mehānismiem, kas prasa precizitāti un koncentrēšanos, jo pēc medikamentu lietošanas var būt samazināta uzmanība un koncentrēšanās spējas.

 

Tūlītējs rezultāts

 

Vajadzības gadījumā kolonoskopijas laikā iespējamas nelielas operācijas, piemēram, apturēta asiņošana zarnās vai izņemti polipi. Ja ārsts pamana aizdomīgas pārmaiņas resnās zarnas gļotādā, tiek veikta biopsija – ņemts audu paraugs histoloģiskam izmeklējumam.

 

Kolonoskopija ļauj konstatēt čūlas, divertikulozi, kolītu, audzējus, polipus, asiņojošus resnās zarnas gļotādas apvidus u.c. pārmaiņas, bet lielākā nozīme šim izmeklējumam ir resnās zarnas vēža diagnostikā.

 

Kolonoskopijas izmeklējuma rezultātus iegūst uzreiz pēc procedūras, izņemot reizes, kad veic biopsiju. Mikroskopiskās analīzes aizņem vairākas dienas.

 

Valda Madalāne, la.lv

 

atpakaļ