Dzīve turpinās… pēc ķīmijterapijas
Nosūtījums uz ķīmijterapiju parasti izraisa satraukumu, taču izmisumam nav pamata – tās mērķis ir ārstēt ļaundabīgo audzēju, nevis sagādāt slimniekam ciešanas. Diemžēl šie medikamenti iedarbojas ne tikai uz vēža, bet arī organisma šūnām, it īpaši tām, kas ātri vairojas un atjaunojas. Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas ambulatorā un dienas stacionāra nodaļas vadītāja, virsārste ķīmijterapijā, medicīnas doktore Iveta Kudaba norāda, ka arī pašām jaunākajām zālēm blakņu nav mazāk. Nevēlamie efekti atkarīgi no tā, uz kuru šūnu dalīšanās cikla fāzi vai arī kādu receptoru tās iedarbojas.
Ķīmijterapiju visbiežāk lieto noteiktas lokalizācijas, piemēram, krūts, resnās un taisnās zarnas, plaušu audzēja ārstēšanā. To var izmantot arī galvas un kakla vēža slimniekiem kombinācijā ar staru terapiju, turpretim pret melanomu ķīmijpreparāti tikpat kā nedarbojas. Dažkārt tos lieto pirms operācijas audzēja samazināšanai, arī metastāžu likvidēšanai.
Ambulatori vai slimnīcā?
Vairākums pacientu ķīmijterapiju saņem dienas stacionārā. Ja tajā nav iespējams regulāri ierasties liela attāluma vai veselības stāvokļa dēļ, ārstējas slimnīcā. Protams, reizēm ir drošāk būt mediķu uzraudzībā.
Ķīmijterapijas ilgums atkarīgs no slimības veida, piemēram, pēc krūts vēža operācijas tā ilgst pusgadu, nereti ilgāk. Atsevišķās situācijās nepieciešami tikai viens vai divi ārstēšanas kursi, no kuriem katrs var ilgt no vienas līdz piecām dienām, pārsvarā ar trīs nedēļu intervālu.
Tikai nedaudzi ķīmijterapijas medikamenti ir pieejami tablešu formā. Zāles pārsvarā ievada vēnā caur sistēmu – citas pusstundā, bet dažas ļoti lēni, gandrīz visas dienas laikā.
Dažkārt pacientiem rodas jautājums, vai krāsainie preparāti ir stiprāki un var izraisīt izteiktākas blaknes. Šādas bažas rodas psiholoģisku iemeslu dēļ, jo pārsvarā ķīmijterapijas medikamenti ir caurspīdīgi šķidrumi. Sarkanas, zilas un dzeltenas zāles lieto retāk, bet tas nenozīmē, ka tās ir grūtāk panesamas.
Saprast mērķi
Ķīmijterapijas blaknes atkarīgas no audzēja lokalizācijas un stadijas, lietotā medikamenta, slimnieka individuālās jutības, citām slimībām, vecuma un arī emocionālā noskaņojuma. “Ja pacients saprot ārstēšanas jēgu un mērķi, citādi uztver blakus efektus un pats var daudz sev palīdzēt,” uzsver Iveta Kudaba.
Pirms ķīmijterapijas uzsākšanas ārsts pacientam pastāsta, kādas blaknes var rasties un ko tādā gadījumā darīt. “Biežāk gribētu redzēt slimniekam blakus kādu tuvinieku, kurš arī klausītos, ko stāstu, vai pat pierakstītu,” saka ārste. “Vienam pašam uztraukumā ir gandrīz neiespējami visu saprast. Turklāt, pēc ķīmijterapijas dodoties mājās, kādam vajadzētu atbraukt pakaļ, it īpaši, kamēr nav zināms, kā tiks panesta ārstēšana.”
Ķīmijterapija visvairāk ietekmē kaulu smadzenes, kur veidojas asins šūnas, tāpēc samazinās leikocītu un sarkano asinsķermenīšu skaits. Tā kā šie medikamenti bojā matu sīpoliņus, izkrīt mati. Dažu zāļu ietekmē zūd arī skropstas, uzacis un pārējais ķermeņa apmatojums. Mati atjaunojas vairāku mēnešu laikā, un sākumā tiem var nebūt līdzšinējā struktūra. Reizēm pazūd sirmums, sāk veidoties cirtas.
Cieš arī gļotādas. Var būt kuņģa un zarnu trakta iekaisums, kas izpaužas kā caureja. Ķīmijterapija kaitē arī dzimumšūnām, tāpēc atstāj negatīvu iespaidu uz reproduktīvo sistēmu: sievietēm ķīmijterapijas ietekmē var mainīties menstruālais cikls un iestāties priekšlaicīga menopauze. Šajā laikā nedrīkst pieļaut grūtniecību, jo ārstēšana nelabvēlīgi ietekmēs augli.
Pret sliktu dūšu
Vairākums ķīmijterapijas medikamentu var izraisīt šķebināšanu un vemšanu, īpaši pirmajā nedēļā, taču ikvienam slimniekam jau pirms tās ievada zāles pret nelabumu, tās jāturpina lietot tablešu veidā.
Daudziem mainās ožas un garšas sajūtas. Ēdieni, kas agrāk garšojuši, izraisa riebumu, un otrādi. Sievietes atzīst, ka šajā ziņā jūtas līdzīgi kā grūtniecības laikā. Sliktu dūšu var pastiprināt trekns, pikants, grūti sagremojams ēdiens.
Reizēm pirmajās dienās pēc ķīmijterapijas nav apetītes. Tad jāizvēlas produkti bez izteiktas garšas un smaržas, kaut vai plombīra saldējums. Ieteicams ēst mazāk, taču biežāk.
Dažkārt pacienti rīkojas aplam, nedzerot zāles pret nelabumu, jo domā, ka varēs bez tām iztikt, taču tā rīkoties nevajadzētu. Medikamenti noteikti jālieto pirmās trīs dienas vai pat nedēļu. Sākoties vemšanai, tie vairs nelīdzēs, jo tiks izvadīti laukā, turklāt – arī ķīmijterapijas zāles var uzsūkties sliktāk. Pret sliktu dūšu var palīdzēt ingvera tēja vājā koncentrācijā, lai gan dažiem tā iedarbojas tieši otrādi – izraisa nelabumu.
Prom nogurumu un sāpes
Pēc ķīmijterapijas pazeminās leikocītu daudzums asinīs, īpaši no 6. līdz 14. dienai, un tādējādi vājinās organisma aizsargspējas un rodas nogurums. “Pacientam, kuram starp ķīmijterapijas kursiem ir paaugstināta temperatūra, nevajadzētu ārstēties pašam pēc savas saprašanas, jo šajā gadījumā tā var būt nopietns simptoms, kad nepieciešams veikt asins analīzes un, iespējams, lietot antibiotikas,” uzsver Iveta Kudaba.
Arī liela noguruma gadījumā veic asins analīzes un vajadzības gadījumā lieto kaulu smadzenes stimulējošus medikamentus. Tomēr panīkums un nespēks ne vienmēr saistīts ar leikocītu skaita pazemināšanos asinīs.
Darbaspējas ārstēšanas laikā atkarīgas no ķīmijterapijas veida, slimnieka fiziskā un emocionālā stāvokļa. Nereti nākas atteikties no smagām fiziskām aktivitātēm. Nedaudz pasliktinās atmiņa un koncentrēšanās spējas, ko īpaši izjūt garīga darba veicēji, tomēr daži spēj tikt galā ar līdzšinējo darba apjomu.
Daži medikamenti izraisa migrējošas locītavu un muskuļu sāpes, kas visbiežāk sākas nākamajā dienā pēc terapijas un ilgst līdz nedēļai. Tad nevilcinoties un regulāri jālieto zāles, negaidot, kamēr sāpes pastiprināsies.
Vienīgi no nervu bojājuma pazīmēm – jušanas traucējumiem un durstīšanas sajūtas – nereti neizdodas pilnībā atbrīvoties.
Bez pārspīlējuma
“Pēc ķīmijterapijas ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma, lai izvadītu no organisma zāļu sadalīšanās produktus,” norāda Iveta Kudaba. “Reizēm pacienti pārspīlē un mēģina izdzert pat 3 – 4 litrus. Optimāls šķidruma daudzums ir 1,5 – 2 litri.”
Ja pacients paralēli ķīmijterapijai lieto kādus dziednieka ieteiktus līdzekļus, par to noteikti vajadzētu pastāstīt ārstam, jo tie var toksiski ietekmēt kaulu smadzenes un radīt izmaiņas asins analīzēs, bet ārsts, par to neko nezinot, domās, ka tas saistīts ar audzēju vai ķīmijterapiju.
Bez daktera ieteikuma nav ieteicams lietot imūnstimulējošus preparātus, jo tie var stimulēt ne tikai organismu, bet arī audzēju. Arī papildus uzņemt vitamīnus nepieciešams vienīgi atsevišķos gadījumos.
Iveta Kudaba par visām savām sajūtām aicina pastāstīt ārstam, jo gandrīz visas ķīmijterapijas blaknes iespējams novērst vai vismaz mazināt. Turklāt nereti ārstēšana ir ļoti veiksmīga.
Indra Ozoliņa, la.lv
atpakaļ
