9 pazīmes, kas var brīdināt par limfātiskās sistēmas vēzi – limfomu

Limfoma ir ļaundabīgs audzējs, viens no vēža paveidiem, kas skar organisma limfātisko sistēmu – asinsrites sistēmas daļu, pa kuru plūst limfa. Lai gan saslimšanas cēlonis nav zināms, mediķi konstatējuši, ka limfomas gadījumu skaits pēdējo gadu laikā aizvien turpina pieaugt.

 

Organisma limfātisko sistēmu veido limfvadi, limfmezgli un orgāni – liesa un aizkrūts dziedzeris. Šī sarežģītā sistēma ir būtiska ķermeņa imūnsistēmas daļa, un ar tās palīdzību organisma audos nonāk vērtīgas vielas. Limfātiskās sistēmas šūnas līdz šim neskaidru faktoru ietekmē var pārveidoties par vēža šūnām, tādējādi veidojot audzēju – limfomu. Limfomu pamatā iedala divos atšķirīgos paveidos – Hodžkina limfomā un Nehodžkina limfomā. Saslimšanas cēlonis nav noskaidrots, taču zinātnieki uzskata, ka audzēja veidošanos sekmē infekcijas, vīrusi, radiācija un ilgstoša atrašanās toksisku vielu ietekmē.

 

Limfomai nav specifisku simptomu – tai raksturīgās pazīmes var izraisīt arī citas, daudz mazāk nopietnas saslimšanas, piemēram, vīruss vai infekcijas slimība. Tomēr novērojot limfomai raksturīgos simptomus, ir svarīgi doties pie ārsta un veikt izmeklēšanu – jo ātrāk audzējs tiks diagnosticēts, jo lielāka ir iespēja, ka ārstēšana noritēs sekmīgi.

 

Nesāpīgs limfmezglu pietūkums

 

Limfaudi atrodami visā ķermenī, līdz ar to limfoma spēj attīstīties teju ikvienā organisma daļā. Tā var atrasties vienā limfmezglā, limfmezglu grupā vai pat citā orgānā, piemēram, aknās vai liesā. Izplatītākais limfomas simptoms ir nesāpīgs pietūkums kakla, padušu vai cirkšņu limfmezglos.

 

Tūska

 

Limfoma var bloķēt daļu asinsvadu, tādējādi radot tūsku atsevišķās ķermeņa daļās. Pietūkums var būt pavisam neliels, taču tāpat var kļūt ievērojams, radīt sāpes un nopietnu diskomfortu. Nereti novērojama tūska sejas, krūšu un kakla daļā. Limfomas ietekmē tāpat var izveidoties tūska kuņģa un zarnu apvidū. Pacients var just pieaugošu spiediena sajūtu vai sāpes. Var rasties dažādi gremošanas traucējumi, piemēram, caureja vai apetītes zudums.

 

Sāpes

 

Saslimšanas sākuma stadijā limfoma lielākoties ir nesāpīga. Taču gadījumā, ja audzējs attīstoties skar kādu no orgāniem, daļa pacientu sūdzas par spēcīgām sāpēm. Piemēram, smadzeņu limfoma spēj izraisīt smagas, migrēnai līdzīgas galvassāpes, savukārt kuņģa limfoma veicina spēcīgus vēdera krampjus. Svarīgi paturēt prātā – jebkuras neizskaidrojamas sāpes, kas turpinās ilgāk nekā trīs dienas, nedrīkst atstāt bez ievērības. Dodies pie ārsta, lai noskaidrotu to cēloni!

 

Neizskaidrojams svara zudums

 

Līdzīgi kā citi vēža paveidi, arī limfoma var izraisīt neizskaidrojamu svara zudumu. Salīdzinoši īsā laika posmā slimnieks var zaudēt ievērojamu daudzumu svara, neskatoties uz to, ka viņa ēdienkarte un aktivitāšu daudzums palicis nemainīgs. Tāpat iespējams apetītes zudums un gremošanas traucējumi, kuru ietekmē slimnieks ilgstoši saglabā sāta sajūtu un būtiski samazina kaloriju patēriņu. Tas īpaši  bieži novērojams tad, ja vēzis skar kuņģi, zarnas vai ar tiem saistītās ķermeņa sistēmas.

 

Ilgstošs drudzis

 

Limfomas slimniekus bieži piemeklē ilgstošs drudzis, kas nav saistīts ar saaukstēšanos, gripu vai citu līdzīgu saslimšanu. Novērojamas izteiktas ķermeņa temperatūras svārstības – no pazeminātas uz augstu temperatūru un otrādi. Slimnieku pārmaiņus skar drebuļi un pastiprināta svīšana.

 

Pastiprināta svīšana

 

Limfomas pacienti novēro izteiktu svīšanu, kas parādās pat miera stāvoklī vai mērenu aktivitāšu laikā. Svīšana lielākoties konstatēta naktī, miegā. Zinātnieki uzskata, ka tas saistāms ar faktu, ka nakts laikā pastiprināti darbojas imūnsistēma. Pastiprinātā sviedru izdale viegli rada dehidrāciju, kas savukārt izraisa galvassāpes un nespēku.

 

Nogurums

 

Slimībai attīstoties, cilvēks aizvien biežāk piedzīvo nogurumu un nespēku. Vēža šūnas neļauj organismam uzņemt barības vielas, turklāt imūnsistēmai nepieciešama papildu enerģija, lai cīnītos ar ļaundabīgo audzēju.

 

Ādas kairinājums

 

Limfomas šūnām attīstoties, izdalās ķīmiskas vielas, kas var radīt ādas kairinājumu – nelielus pinnēm līdzīgus izsitumus, kas izraisa niezi. Tāpat uz ādas var parādīties sarkanīgi plankumi.

 

Elpas trūkums

 

Limfomas pacienti nereti sūdzas par elpas trūkumu, kas novērojams pat tad, kad cilvēks atrodas miera stāvoklī. Elpošanas grūtības izraisa pietūkušie limfmezgli. Var parādīties arī asas sāpes krūtīs un pastāvīgs klepus.

 

MEDICINE.LV

atpakaļ