7 ikdienas ieradumi, kas veicina demences risku nākotnē
Demence skar aptuveni 37 miljonus pasaules iedzīvotāju, un tās izplatītākā forma ir Alcheimera slimība – progresējoša nervu sistēmas saslimšana, kas neatgriezeniski bojā smadzeņu šūnas. Demences attīstību veicina ne vien iedzimtība un dažādas slimības, bet arī atsevišķi ikdienas ieradumi, kas būtiski palielina saslimšanas risku nākotnē.
Demenci rada izmaiņas smadzenēs – dažādu faktoru ietekmē smadzenēs attīstās progresējošs nervu šūnu un sinapšu zudums, kā rezultātā tiek būtiski ietekmētas cilvēka kognitīvās funkcijas. Notiek mutācijas gēnos, un atsevišķos smadzeņu rajonos neironu skaits var samazināties pat uz pusi. Slimībai iespējams izšķirt vairākas attīstības stadijas, un, saslimšanai progresējot, simptomi kļūst izteiktāki, būtiski pasliktinot pacienta dzīves kvalitāti.
Pacientiem pavājinās īstermiņa atmiņa, tiek novērotas krasas garastāvokļa svārstības, grūtības atrisināt gluži ikdienišķas problēmsituācijas, zūd orientācija telpā un mazinās vēlme pēc sociālas interakcijas. Slimībai progresējot, atmiņas traucējumi kļūst daudz izteiktāki, cilvēks var neatpazīt tuviniekus un apkārtējo vidi, pavājinās pacienta kustībspēja, un viņš nereti kļūst pilnībā atkarīgs no apkārtējo palīdzības.
Demences un Alcheimera slimības pirmie simptomi visbiežāk parādās aptuveni 65 gadu vecumā, taču saslimšanas risks pieaug līdz ar cilvēka vecumu. Lai aizkavētu slimības attīstību, ir ļoti svarīgi demenci atklāt laikus – tās sākotnējā stadijā. Šī iemesla dēļ ir būtiski pievērst pienācīgu uzmanību savai pašsajūtai un tuvinieku veselības stāvoklim, neatstājot bez ievērības pirmos brīdinājuma signālus.
Precīzi demences cēloņi joprojām nav skaidri, taču speciālisti ir definējuši vairākus riska faktorus, kas palielina saslimšanas iespējamību nākotnē. Lai gan smadzeņu dabisko novecošanas procesu un ģenētiku mainīt nav iespējams, atsevišķus riska faktorus novērst ir pavisam vienkārši.
Tu ēd neveselīgu pārtiku
Apjomīgā zinātniskajā pētījumā Chicago Health and Aging konstatēts, ka tiem cilvēkiem, kas ik dienu patērē ievērojamu daudzumu piesātināto taukskābju, ir divas līdz trīs reizes lielāks demences risks nekā tiem, kas ierobežo uzņemto taukskābju daudzumu. Alcheimera slimības risku tāpat palielina nesabalansēts uzturs – lai smadzenes spētu pilnvērtīgi funkcionēt tām nepieciešams pietiekams daudzums vitamīnu, minerālvielu, lieso olbaltumvielu un veselīgo tauku. Pārliecinies, ka tavā ēdienkartē ir pietiekami daudz dārzeņu, pākšaugu, augļu un pilngraudu produktu. Smadzenēm vajadzīgo E vitamīnu lieliski nodrošinās rieksti un sēklas, bet veselīgos taukus iespējams uzņemt, ēdot zivis, olīveļļu un avokado.
Tu nepievērs pienācīgu uzmanību hroniskām saslimšanām
Diabēta pacientiem ir līdz pat 73% lielāks demences risks nekā veselam cilvēkam, secināts Amerikas zinātnieku pētījumā. Diabēta rosinātās izmaiņas ķermenī ietekmē mikrocirkulāciju, paaugstina insulta risku, kā arī veido gēnu mutācijas, kas ilgtermiņā nodara būtisku kaitējumu smadzeņu veselībai. Tāpat demences risks paaugstinās ilgstošas arteriālās hipertensijas jeb paaugstināta asinsspiediena gadījumā.
Lai mazinātu demences risku, hroniskas saslimšanas nepieciešams kontrolēt, regulāri apmeklējot ārstu un ievērojot visas speciālista norādes – lietojot atbilstošus medikamentus un ievērojot veselīgu dzīvesveidu.
Tu pārmērīgā daudzumā lieto alkoholu
Pārmērīga alkohola lietošana saistāma ar virkni dažādu saslimšanu, tai skaitā ar paaugstinātu asinsspiedienu, aknu saslimšanām, insultu un demenci. Regulāri uzņemot vairāk nekā divas alkohola vienības dienā, iet bojā ievērojams daudzums smadzeņu šūnu, un vairāki pētījumi apstiprinājuši pastāvīgas alkohola lietošanas negatīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām.
Tu smēķē
Cigaretēs un to dūmos atrodamas vairāk nekā 4700 ķīmiskas vielas, kas kaitē teju katram ķermeņa orgānam, tai skaitā smadzenēm. Amerikā veikts pētījums apliecina, ka smēķētājiem ir līdz pat 79% lielāks risks sasirgt ar dažāda tipa demenci nekā cilvēkiem, kas nesmēķē. Atsakoties no šī kaitīgā ieraduma, saslimšanas risks ievērojami samazinās.
Tev ir mazkustīgs dzīvesveids
Fizisko aktivitāšu laikā smadzenes saņem papildu devu skābekļa, turklāt treniņu laikā pastiprināti izdalās neirotropīns – viela, kas aizsargā šūnu metabolismu. Regulārs sports spēj novērst vairākas saslimšanas, uzlabot cilvēka kopējo veselības stāvokli un smadzeņu darbību, tādējādi samazinot demences risku nākotnē. Veselam pieaugušajam nepieciešams veltīt fiziskajām aktivitātēm vismaz 150 minūtes nedēļā, un aktivitāti nepieciešams saglabāt pēc iespējas ilgāk – arī seniori var doties pastaigās, nodarboties ar nūjošanu, strādāt dārzā vai nodoties citām aktivitātēm, kas atbilstošas viņu fiziskajām spējām un veselības stāvoklim.
Tev trūkst mentālo aktivitāšu
Pastāvīgi vingrinot smadzenes, tiek palielinātas šūnu un starpneironu sasaišu rezerves, smadzenes spēj pilnvērtīgi darboties un ilgāk saglabāt visas nepieciešamās funkcijas. Pētījumos secināts, ka tiem, cilvēkiem, kam trūkst mentālo aktivitāšu, smadzeņu spēju zudums ir daudz straujāks nekā tiem, kas pastāvīgi nodarbina prātu, tādējādi stimulējot smadzeņu darbību. Ņem vērā, ka televīzijas vai kino skatīšanās netiek uzskatīta par pietiekamu intelektuālo stimulāciju – smadzenes nodarbina tādas aktivitātes kā krustvārdu mīklu minēšana, lasīšana, stratēģiskas un intelektuālas spēles, kā arī jaunu prasmju un zināšanu apguve.
Tev trūkst komunikācijas
Pērn publicētā pētījumā secināts, ka vientulība un sociālā izolētība veicina beta-amiloīda izdali smadzenēs – šī viela ir cieši saistīta ar demences attīstību. Iepriekš veikti pētījumi tāpat apliecina, ka sociāli aktīviem cilvēkiem ir divas reizes mazāka iespēja saslimt ar Alcheimera slimību nekā tiem, kas ikdienā ir vientuļi.
Foto: pixabay.com
