Vecākas aptaujas

Lai vēzi pamanītu agrāk

29.01.2016

Garās gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem ir problēma, ko varētu atrisināt ne tikai lielāks valsts finansējums, bet arī mērķtiecīga un ekonomiska izmeklējumu plānošana. Tā uzskata Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centra Endoskopijas nodaļas vadītāja gastroenteroloģe un endoskopiste Linda Sosāre. Viņa ietilpst komandā, kas īsteno Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un uzņēmuma “Olympus Latvia” uzsākto sociālo kampaņu, kuras laikā reģionu iedzīvotājiem tiek veikti bezmaksas endoskopiskie izmeklējumi, tostarp kolonoskopija un fibrogastroskopija. Kopā ar kolēģiem decembrī Linda Sosāre devās uz Balviem, bet 26. janvārī – uz Jēkabpili.

 

– Kāds ir šīs sociālās kampaņas mērķis?

 

–Vēlamies pierādīt Latvijas iedzīvotājiem, ka kolorektālo, it īpaši resnās zarnas, vēzi varam atklāt agrīnās, pat priekšvēža stadijās. Zarnu vēzis ļoti bieži attīstās gļotādas izaugumā – polipā. Ar endoskopijas metodi izmeklējot resno zarnu – veicot kolonoskopiju, polipus var ne tikai atklāt, bet arī likvidēt, izvairoties no ļaundabīgas saslimšanas nākotnē. Endoskopijas laikā var veikt arī biopsiju – paņemt gļotādas audu paraugu, lai nosūtītu to uz laboratoriju analīzei. Tas ļauj ne tikai atklāt vēža šūnas, bet arī iekaisumu.

 

– Kā tiek plānots izbraukuma vizīšu maršruts?

 

–Endoskopisko izmeklējumu veikšanai nepieciešamo moderno aparatūru nevar ielikt somā un vienkārši paņemt līdzi – tā jāved ar kravas automašīnu. Pirms izmeklējumiem iekārtas vajag uzstādīt, dezinficēt. Arī telpai, kur izmeklējumi tiek veikti, jāatbilst visām prasībām. Jārēķinās arī ar to, ka kolonoskopija tiek veikta pilnā narkozē, tādēļ pacientam pēc procedūras divas stundas jāuzkavējas. Līdz ar to izbraukumu vizītes notiek reģionu slimnīcās, kur ir piemēroti, pacientam droši apstākļi.

 

Viens no kampaņas mērķiem ir arī demonstrēt speciālistiem reģionos moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Piemēram, ar to iespējams ieraudzīt pat divus milimetrus “lielus” potenciāli ļaundabīgus veidojumus.

 

Kopumā sešu mēnešu laikā plānoti desmit izbraukumi uz Latvijas reģionu pilsētām.

 

– Kādus bezmaksas izmeklējumus pacienti vēl varēs veikt? Kā uz tiem pieteikties?

 

–Izbraukuma vizītēs piedalās arī urologs un bronhoskopists, tādēļ ir iespējams veikt ne tikai gremošanas sistēmas endoskopisko izmeklēšanu – kolonoskopiju un augšējo fibrogastroskopiju, bet arī izmeklēt urīnpūsli ar cistoskopiju un pārbaudīt bronhus, izdarot bronhoskopiju.

 

Pirms tam reģiona ģimenes ārstus aicinām apzināt pacientus, kuriem nepieciešama šāda izmeklēšana. Būtu labi, ja uz izbraukuma endoskopisko izmeklēšanu tiktu sūtīti tie, kuriem grūti nokļūt pie speciālista naudas trūkuma, vecuma, kustību traucējumu vai kādu citu iemeslu dēļ. Piemēram, sagatavošanās kolonoskopijai saistīta ar tēriņiem par zālēm, kas maksā ap 20 eiro, pacienta iemaksu – endoskopiskiem izmeklējumiem tā ir 7,11 eiro – un ceļa izdevumiem. Sociālās kampaņas laikā pacientiem gan zāles, gan pats izmeklējums ir bez maksas.

 

Tā kā kolonoskopija vidēji ilgst 45 minūtes, dienas laikā to var veikt apmēram 7 – 8 pacientiem.

 

– Latvijā ieviests kolorektālā vēža skrīnings, par kura norisi šobrīd atbildīgi ģimenes ārsti. Vai pie jums bieži nonāk pacienti, kuriem slēpto asiņu tests bijis pozitīvs?

 

–Ļoti maz, gadā ne vairāk par divdesmit. Tas liecina, ka šī profilakses sistēma nedarbojas. Pirmkārt, bieži vien ģimenes ārsti aizmirst iedot pacientiem testus vai iedod to aizpildīt tam, kuram jau ir zarnu asiņošana. Otrkārt, tiem pacientiem, kuri iekļauti kolorektālā vēža skrīninga programmā, veikuši fēču testu uz slēptajām asinīm un tas bijis pozitīvs, kolonoskopija tiek veikta ārpus kārtas. Lai pacients saņemtu šo pakalpojumu, ģimenes ārstam nosūtījumā jānorāda, ka tests uz slēptajām asinīm bijis pozitīvs.

 

Diemžēl realitātē tā bieži vien nenotiek. Lai veiktu valsts apmaksātu kolonoskopiju, pacients apzvana desmitiem medicīnas iestāžu, pierakstās vienlaikus vairākās gaidīšanas rindās. Nereti viņš pats nemaz nezina, ka varētu šo pārbaudi veikt ārpus kārtas, vai arī ģimenes ārsts nosūtījumā piemirst to norādīt.

 

Uzskatu, ka Latvijā vajadzētu būt dažām izmeklējuma veikšanas vietām, uz kurām ģimenes ārsti varētu piezvanīt un pateikt: “Manam pacientam slēpto asiņu tests bija pozitīvs. Lūdzu, pierakstiet viņu uz kolonoskopiju!”

 

– Kas pacientiem būtu jāzina par zarnu endoskopisko izmeklēšanu?

 

–Problēma ir tā, ka uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem šobrīd ir garas gaidīšanas rindas. Piemēram, mūsu slimnīcā uz kolonoskopiju šobrīd var pierakstīties tikai uz maiju. Vai pacients pēc pusgada atcerēsies, kas viņam stāstīts par sagatavošanos izmeklējumam? Baidos arī, ka ģimenes ārsti tam velta nepietiekami ilgu laiku. Viens no mūsu sociālās kampaņas mērķiem – aicināt ģimenes ārstus piedalīties procedūrās, lai saprastu, kāda nozīme ir tam, ka pacients ir pareizi un rūpīgi sagatavojies izmeklējumam.

 

Sagatavošanās process resnās zarnas endoskopiskai izmeklēšanai ir ilgs un nepatīkams. Lai zarna būtu tīrāka, jādzer ļoti daudz šķidruma, jāievēro uztura ierobežojumi, piemēram, jāizvairās no graudaugu produktiem. Pretējā gadījumā resnā zarna neiztīrās, kā nākas, un izmeklēšanu nevar veikt kvalitatīvi. Teiksim, ja uz gļotādas palicis neliels aplikums, zem tā var slēpties dažus milimetrus liels polips, kurš 30% gadījumu var kļūt ļaundabīgs.

 

Jāņem vērā, ka endoskopiskā izmeklēšana ir invazīva procedūra, kuras laikā pacientam var rasties komplikācijas. Daudz augstāks risks ir tiem, kuriem ir vēl kādas blakus slimības, kuri lieto dažādus medikamentus, kas sašķidrina asinis vai izmaina asins recēšanas ātrumu un koagulāciju. Domāju, ka Latvijā vajadzētu ieviest tādu pašu kārtību kā dažās citās valstīs, kurās apmēram nedēļu pirms izmeklējuma pacients tiekas ar endoskopistu, lai pārrunātu gaidāmo procedūru, to, kā tai pareizi sagatavoties, kā arī informētu par savu veselības stāvokli, blakusslimībām un ikdienā lietotajiem medikamentiem.

 

Vēlos mudināt ģimenes ārstus sūtīt savus pacientus endoskopiskai izmeklēšanai uz medicīnas iestādēm, kurās ir ne tikai moderni endoskopijas aparāti, bet arī speciāli apmācīti un pieredzējuši ārsti, kuri kolonoskopijas laikā var veikt arī terapeitiskas manipulācijas, piemēram, noņemt polipus.

 

– Vai “kobras rīšana” jau palikusi pagātnē?

 

–Nevaru saprast, kur radies šausmīgais apzīmējums, kas devalvē šo procedūru, uzspiež tai zīmogu, ka tas ir kaut kas riebīgs un nepatīkams, tādēļ labāk turēties no tā tālāk. Pirmie endoskopi atgādināja garas dzelzs caurules, kas aprīkotas ar lampiņu, lai izgaismotu tumšos gremošanas sistēmas nostūrus, taču mūsdienās tie kļuvuši tievi un lokani – reizēm to diametrs ir tikai daži milimetri.

 

– Pacienti sūdzas, ka ģimenes ārsti viņus nesūta uz izmeklējumiem vai arī nosūta, bet viņi tos nevar sagaidīt, jo rindas ir pārāk garas. Kā tad ir – vai Latvijas pacienti tiek izmeklēti par maz?

 

–Tiek uzsvērts, ka Latvijā ir mazs veselības aprūpes budžets, trūkst naudas ambulatorajiem izmeklējumiem. Pirmais, ko, manuprāt, vajadzētu darīt – to racionāli saplānot un kontrolēt izlietojumu. Piemēram, ja pacients vēlas veikt izmeklējumu, bet tam nav medicīniska pamatojuma, to var darīt tikai par savu naudu. Pieredze rāda, ka piektā daļa fibrogastroskopiju Latvijā šobrīd tiek veiktas bez īstas vajadzības. Pacients pasūdzējies ģimenes ārstam par dedzināšanu aiz krūšu kaula un tiek sūtīts uz valsts apmaksātu izmeklēšanu. Mēdz būt gadījumi, kad pacientu sūta uz atkārtotu valsts apmaksātu kolonoskopiju, lai gan polipi noņemti jau pirmajā reizē un pēc tās vairs nav vajadzības. Šobrīd nav arī īstas skaidrības, kas notiks pēc izmeklējuma veikšanas. Vai pacients ar izmeklējuma rezultātiem dosies pie sava ģimenes ārsta? Vai ārsts sapratīs visu, kas rakstīts slēdzienā, un izskaidros pacientam, kā rīkoties tālāk?

 

Uzskatu, ka uz endoskopiskajiem izmeklējumiem pacienti būtu jānosūta gastroenterologam. Daļu valsts apmaksāto ambulatoro izmeklējumu, piemēram, magnētisko rezonansi, jau tagad Veselības ministrija nodevusi speciālistu pārziņā. Šo kārtību vajadzētu attiecināt arī uz invazīvajām procedūrām, tostarp uz fibrogastroskopiju un kolonoskopiju.

 

UZZIŅA

 

Augšējā gremošanas trakta endoskopija – fibrogastroskopija – tiek veikta, lai atrastu un noteiktu asiņošanas iemeslu, diagnosticētu audzējus, čūlas, iekaisumu barības vadā, kuņģī un divpadsmitpirkstu zarnā.

 

Resnās zarnas endoskopijas – kolonoskopijas – laikā var ne tikai izmeklēt zarnu, bet arī paņemt biopsiju, apturēt asiņošanu resnajā zarnā, kā arī noņemt polipus. Mūsdienās tā ir galvenā metode, ar kuru tiek apstiprināta zarnu vēža diagnoze.

 

Regīna Olšveska, la.lv

Foto - Dainis Bušmanis

Linda Sosāre ar modernu fibrogastroskopijas iekārtu, kuru nebūtu grūti ievadīt pat bērnam.

 

atpakaļ