Urologu pēdējā gada laikā apmeklējuši tikai 7% vīriešu riska vecumā

Tikai 7% vīriešu vecumā virs 45 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu, liecina "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa" dati.

Aptaujā secināts, ka 50% respondentu šajā vecuma grupā pie speciālista nav bijuši nekad.

Latvijas Urologu asociācijas biedrs Alvis Laukmanis uzskata, ka šāda statistika ir satraucošs rādītājs, jo tieši vīriešiem pēc 45 gadu vecuma jāpievērš pastiprināta uzmanība reproduktīvajai veselībai, vismaz reizi gadā ierodoties uz profilaktisku pārbaudi.

Profilaktiskas pārbaudes vīriešiem pēc 45 gadu sasniegšanas ļoti ieteicamas arī tāpēc, ka šajā vecumā ir paaugstināts risks saslimt ar nopietnām uroloģiskām slimībām, piemēram, prostatas vēzi. "Svarīgi atcerēties, ka prostatas vēzis, atklāts sākuma stadijā, ir pilnībā izārstējams," skaidroja ārsts.

Laukmanis skaidroja, ka jauniem vīriešiem pie urologa ieteicams vērsties sūdzību vai jautājumu gadījumā, taču, ja veselības problēmas nepiemeklē, pie speciālista nav jādodas. "Pašlaik sabiedrībā izveidojies nedaudz pārspīlēts un nevajadzīgs priekšstats, ka ikvienam vīrietim, neskatoties uz vecumu, būtu jādodas uz pārbaudēm pie urologa. Patiesībā jauniem vīriešiem pie ārsta ieteicams doties tikai tad, ja rodas kādas sūdzības vai ir neatbildēti jautājumi, bet profilaktiskās pārbaudes reizi gadā iesakāmas vīriešiem no 45 gadu vecuma," norādīja urologs.

Veselības indeksa dati rāda, ka visretāk urologu apmeklē jauni vīrieši 18 līdz 24 gadu vecumā, kuru vidū 80% pie speciālista nav bijuši nekad, bet 7% pie ārsta bijuši pēdējā gada laikā.

Kā secināts aptaujā, rīdzinieku vidū ir vismazāk vīriešu, kuri pie urologa nav bijuši nekad, proti, nekad pie ārsta nav bijuši 44% respondentu. Kopumā pilsētnieki ārstu apmeklē aktīvāk, jo 8% pilsētās dzīvojošo pie urologa devušies pēdējā gada laikā, kamēr lauku apvidos dzīvojošo vidū - tikai 5%.

Komentējot datus, ārsts norādīja uz pozitīvu tendenci, proti, Latvijā palielinās ārstu-urologu pieejamība, īpaši reģionos, kas paplašina ikviena vīrieša iespējas saņemt konsultāciju neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tomēr arvien ir pacienti, kuri ārstu neapmeklē arī tad, kad speciālists ir viegli pieejams un ir kādas sūdzības. "Vienmēr pastāvējusi tāda vīriešu daļa, kas pie ārsta nevēršas arī tad, ja novēro simptomus, kas varētu liecināt par veselības problēmām. Dažiem šķērslis ir arī finansiālais faktors, bet ļoti bieži arī emocionāls - būtiskākais ir apzināties, ka apmeklēt ārstu nav nekas pazemojošs," uzsvēra Laukmanis.

Viņš skaidroja, ka lielākajā daļā gadījumu konsultācija norisinās sarunas veidā, nav jābaidās, ka uzreiz sekos kādas nepatīkamas pārbaudes. "Ja ir sūdzības, var konsultēties arī ar ģimenes ārstu, kurš pēc uzklausīšanas norādīs, vai būtu jāaprunājas arī ar urologu. Apskatot asins analīžu rezultātus, ģimenes ārsts varēs redzēt, vai būtu pamats aizdomām par nopietnākām uroloģiskām saslimšanām un vajadzīga padziļinātāka pārbaude pie speciālista," uzsvēra urologs.

Visbiežāk pie urologa dodas vīrieši ar augstāko izglītību, kuru vidū pēdējā gada laikā urologu apmeklējis katrs astotais vīrietis jeb 12%. Šajā grupā ir arī vismazāk aptaujāto, kas pie urologa nekad nav bijuši, jo vizītē pie ārsta nekad nav bijis 41% respondentu. Savukārt, piemēram, vīriešu ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību vidū pēdējā gada laikā pie ārsta devušies tikai 6%, bet 51% nekad nav bijuši.

"Šāda tendence varētu būt saistīta ar informācijas telpu, kurā uzturas pacienti. Pieļauju, ka izglītotāks cilvēks kopumā vairāk patērē dažādu informāciju, tostarp biežāk saskaras arī ar medijos publicētajiem ieteikumiem atbildīgāk izturēties pret savu veselību un pārbaudīties, lai neiedzīvotos nopietnās saslimšanās," sacīja Laukmanis.

Veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

atpakaļ