Urologs Egils Vjaters: Prostatas vēzis tiek konstatēts 15% vīriešu
-Cik izplatīta ir saslimšana ar prostatas vēzi Latvijā?
Ļaundabīgais audzējs attīstās prostatas ārējā daļā un tiek konstatēts ap 15% vīriešu. No tā mirst vidēji 3% vīriešu. Pasaulē tas ir biežāk izplatītais vēzis starp vīriešiem, bet Latvijā tas ieņem otro vietu. Mūsu valstī joprojām ir liels smēķētāju īpatsvars, līdz ar to pirmo vietu starp onkoloģiskajām saslimšanām vīriešiem ieņem plaušu vēzis.
-Kāpēc Latvijas vīriešu vidū tik liela mirstība ir tieši no prostatas vēža?
Diemžēl Latvijā, salīdzinot ar Rietumeiropu un ASV, audzējus lielā mērā diagnosticē novēloti. Pēdējos desmit gados situācija ir ievērojami uzlabojusies, pateicoties urologu un ģimenes ārstu sadarbībai, tomēr joprojām ir diezgan daudz gadījumu, kad slimības tiek diagnosticētas novēloti. Domājams, ka lielā mērā to ietekmē ekonomiskā situācija un psiholoģiskie faktori: cilvēki paši negriežas pie ārsta, bet vienkārši nogaida cerībā, ka sūdzības pāries. Tāpat vēlīno diagnostiku ietekmē tas, ka citu specialitāšu ārsti ne vienmēr iedomājas, ka attiecīgās sūdzības varētu attiekties uz prostatas audzēju.
-Kā diagnosticēt prostatas audzēju laikus?
Lai prostatas vēzi laikus atklātu, no 50 gadu vecuma jebkuram vīrietim regulāri jādodas pie urologa uz pārbaudēm. Dakteris nosūta uz speciālu prostatas vēža analīzi, kur nosaka prostatas specifisko antigēnu (PSA). Izvērtējot šo analīzi un izmeklējot pacientu, neviens neizspruks nepamanīts. Urologs jāapmeklē arī tiem vīriešiem, kam veikta labdabīgas prostatas operācija, jo prostatu neizoperē pilnībā, atlikušajā daļā var veidoties ļaundabīgs audzējs. Laba ziņa tiem kungiem, kas sasnieguši 75 gadu vecumu, – viņu risks nomirt no prostatas vēža ir niecīgs. Ja nav sūdzību, PSA analīze nav jāveic.
-Vai prostatas vēzi var pilnībā izārstēt?
Jāatceras, ka, ja audzēju konstatē laicīgi, cilvēku var pilnībā izārstēt vai nodrošināt slimības kontroli ļoti ilgstoši. Pārsvarā vīrieši, kuriem slimību laikus diagnosticē un attiecīgi ārstē, nomirst nevis no vēža izraisītajām sekām, bet gan no vecuma vai citām diagnozēm.
Laicīgi atrodot slimību un audzēju izoperējot vai izārstējot pirmajā stadijā, tas izmaksā lētāk, nekā pie valsts apmaksātās hormonālās vai ķīmijterapijas, ja diagnoze noteikta vēlīni.
-Vai var būt tā, ka prostatas vēža izraisītus veselības traucējumus vīrietis neizjūt pat vairākus gadus?
Prostatas vēzis ļoti atšķiras no citiem audzējiem. Bieži tas iekapsulējies «mierīgi guļ» prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus un pat gadu desmitus. Dakteris uzmanīgi vēro pacientu un ārstēšanu sāk tad, kad vēzis progresē. Tikai daļa prostatas vēžu ir ļoti agresīvi un jāārstē nekavējoties. Nav jābrīnās, ja pēc prostatas vēža konstatācijas dakteris iesaka nesteigties ar ārstēšanu, bet gan rekomendē nogaidīt.
Labdabīgo priekšdziedzera hiperplāziju var novērot aptuveni no 40 gadu vecuma, kad prostata palielinās un šai gadījumā vienai trešdaļai vīriešu dzīves laikā vajadzīga ārstēšana. Tomēr sūdzības un simptomi mazāk vai vairāk parādās katram vīrietim. Labdabīgu prostatas hiperplāziju var diagnosticēt, mūsdienās ir efektīvas zāles, ar kurām var uzlabot simptomus un pat apturēt slimības attīstību un samazināt prostatas izmērus. Izoperējot labdabīgo prostatas hiperplāziju, vīrietim tik un tā jāturpina doties uz pārbaudēm pie urologa, lai kontrolētu, vai pēc tam neattīstās vēzis.
Foto: LETA
Eksprezidents Valdis Zatlers (no kreisās), Latvijas Urologu asociācijas prezidenta, urologa, asociēta profesora un medicīnas zinātņu doktors Egils Vjaters.
atpakaļ
