Izvērsta īpaša informācijas kampaņa par UV starojumu kā galveno ādas vēža rika faktoru

Euromelanomas akcija ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei šogad Latvijā tiek organizēta septīto reizi, lai aicinātu cilvēkus rūpēties par savas ādas veselību un akcentētu nepieciešamību lietot saules aizsarglīdzekļus. Ik gadu maijs kļūst par savdabīgu atskaites punktu, kad mediķi atklāj medijiem draudīgos ādas vēža izplatības datus, informē par bīstamajām melanomas un ādas vēža (ne-melanomu) pazīmēm, ultravioleto staru kaitīgumu un optimāliem risinājumiem aizsardzībai.

 

Ņemot vērā, ka franču zīmols - BIODERMA Laboratoire dermatologique ir viens no galvenajiem šī projekta atbalstītājiem, vēl pirms oficiālās EiroMelanomas dienas atklāšanas Latvijā, šodien, 15.maijā plkst. 15:30 mediji tiek aicināti uz informatīvu pasākumu, kas veltīts UV starojumam kā galvenajam riska faktoram. Šoreiz pastiprinātu uzmanību veltot solārijam - īpaši bīstamam ultravioleto (UV) staru avotam, kurā UV staru indekss atbilst skaitlim 13, kas pat pēc Eiropas Savienības regulējošiem noteikumiem ir daudz augstāks nekā atrodoties saulē pie ekvatora, kur UV indekss svārstās no 9 līdz 11. Turklāt 2009. gadā Pasaules Veselības organizācija (PVO) noteikusi solārijus kā karcinogēnu (pie šīs grupas pieder azbests, cigaretes un arsēns) cilvēka organismam.

 

Šogad biedrība "Dermatologi pret ādas vēzi" šo tēmu ir nolēmusi aktualizēt un sabiedrību informēt ar "sociāla videoklipa", kas parāda solāriju apmeklējumu sekas, starpniecību. Mediju pārstāvjiem būs ekskluzīva iespēja šodien būt pirmajiem un noskatīties videoklipu kinoteātrī K-Suns.

 

Pasākumā piedalīsies:

• Dermatologs, biedrības "Dermatologi pret ādas vēzi" valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls, kurš pastāstīja par ultravioletā starojuma kaitīgumu un izvairīšanās iespējām.
   
• SIA Remedica vadītājs, zīmola Bioderm un Institut Esthederm pārstāvis Latvijā Uldis Veits, kurš klātesošos informēja par iespējām kā adekvāti aizsargāt ādu no saules, ņemot vērā ādas tipu un UV staru indeksu. Iepazīstināja ar inovatīviem risinājumiem saules aizsarglīdzekļu klāstā, un atklāja "recepti" kā, izdarot pareizo izvēli, vairot pozitīvu attieksmi pret sauli - ļaujot noteiktai saules devai veicināt ādas dabīgos aizsargmehānismus.

 

"Diemžēl saslimšana ar ādas vēzi pieaug un speciālistu aprēķini bez oficiālajiem datiem liek domāt par ievērojami lielāku reālo ādas vēža gadījumu skaitu, pieļaujot, ka Latvijā ar ādas vēzi varētu slimot aptuveni 2000 līdz 2500 cilvēku, bet pirms vēža ādas stāvokļi līdz 50000 iedzīvotāju. Kopā ādas vēzis šobrīd ir visizplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā. Diemžēl arī mirstības statistika neatpaliek. Mēs atrodamies ādas vēža epidēmijas priekšvakarā. Mūsu iedzīvotāji kļūst vecāki, jaunā paaudze joprojām aizrautīgi pakļauj sevi ultravioletajam starojumam, un šāda tendence saglabāsies vismaz tuvākos 20 gadus," atklāj dermatologs Raimonds Karls.

 

Tāpat speciālists norāda, ka diemžēl, aktuāla problēma ir ne vien vājais valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, bet arī pasīva vēlēšanās mazināt ādas vēža draudus, piemēram, ierobežojot pakļautību mākslīgajam ultravioletajam starojumam personām līdz 18 gadu vecumam. Svarīga problēma ir nepietiekamais solāriju izmantošanas regulējums.

 

Kā liecina novērojumi, solārijos vēl joprojām bieži vien netiek ievērotas Ministru kabineta noteiktās prasības, un jauniešiem netiek lūgts uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, kas pierāda, ka persona ir pilngadīga un drīkst apmeklēt solāriju.

 

Turklāt pētījumi norāda, ka vairumā gadījumos Latvijā solāriju sfērā apkalpojošā personāla kvalifikācija un zināšanas nav atbilstošas, līdz ar to solāriju nodarītais ļaunums pieaug. Apsekojot 20 solārijus, 80% gadījumu tika sniegta informācija par to, ka solārijā no mākslīgā iedeguma nav iespējams iegūt ādas vēzi. Šis apgalvojums ir aplams un nerada drošības sajūtu, it īpaši cilvēkiem, kuri nekļūst sārti pēc solārija apmeklējuma un tādejādi nekad nesargā savu ādu. Vienlaikus pakalpojumu sniedzēji noliedz to, ka mākslīgie UV starojuma avoti var izraisīt arī smagas ādas reakcijas sekas. Piemēram, UVA stari noārda ādas kolagēnās un elastīgās šūnas. Piemēram, aktīvo solāriju apmeklētāju āda apsteidz saimnieka vecumu par kādiem 10 - 15 gadiem.

 

Lai samazinātu saslimšanu ar melanomu un citiem ādas vēža veidiem, būtiska nozīme ir ne tikai laicīgai diagnostikai, bet arī profilaksei.

 

Tā kā zemes virsmu sasniedz gan UVA un UVB stari, svarīgi lietot atbilstošus saules aizsargkrēmus, kas pasargā gan no ultravioletajiem B stariem (UVB), gan arī A stariem (UVA), kas ir noteikts Eiropas Kopienu komisijas vadlīnijās par saules aizsargkrēmiem.

 

Savukārt uz saules aizsarglīdzekļu iepakojuma nedrīkst būt norāde - "100% aizsardzība", "total block", "total protection", "aizsardzība visai dienai", "water proof", "sweat proof".

"Šajā ziņā saules aizsarglīdzekļu sastāvdaļas ir pārbaudītas un to efektivitāte pierādīta Bioderma produkcijai. Tā balstīta uz reāli zinātnisku pieeju saules aizsargkrēmu izstrādei, plašām izvēles iespējām - radīta dažādām ādas ķermeņa vietām un vajadzībām. Ļoti atzīstama ir arī bērnu saules aizsarglīdzekļu klātbūtne sērijā, kas norāda uz ražotāja nopietno attieksmi ne vien pret vienu individuālu patērētāju (klientu/pacientu), bet pret visu ģimeni. Bioderma ir atzīts ražotājs ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Par to liecina dalība starptautiskajos un pasaules līmeņa dermatologu zinātniskajos pasākumos, jo saules aizsardzība Biodermas produktos ir uz bioloģijas un dermatoloģijas zinātniskajiem pierādījumiem balstīta," skaidro dr. R. Karls.

 

Jāatceras, ka diemžēl nav medikamenti, kas spējīgi pilnībā atjaunot UV staru bojātās ādas struktūras.

 

Ilgstošu novērojumu rezultātā konstatēts, ka UVA starojums izraisa agrīnu novecošanos un pigmentācijas plankumus, noārda ādas kolagēnās un elastīgās šķiedras.

 

Turklāt UVA stariem darbojoties roku rokā ar UVB stariem, tiek izraisīts ādas vēzis. Solāriju starojums (jebkura veida iekārtai) 90 - 95% sastāda UVA starus un tajā pašā laikā 5 - 10% UVB. Tas nozīmē, ka āda tiek pakļauta gan pigmentētiem, gan nepigmentētiem ādas vēžiem. Nelabvēlīgu un neatgriezenisku ietekmi uz ādu var atstāt arī viena sauļošanās reize. Piemēram, melanoma attīstās, sauļojoties reti un intensīvi, savukārt baziloma, uzturoties saulē vai solārijā bieži, bet neilgi. Jāatzīst gan, ka D vitamīnu UVA stari gan nesintezē, to izraisa tikai UVB stari, kurus pārsvarā satur dabiskais saules starojums.

 

Dr. Raimonds Karls melanomu pielīdzina bumbai ar laika degli. "Nevienam netīk runāt par ļaundabīgu saslimšanu - vēzi, īpaši ja tas iespaido cilvēku dzīves labākajos gados. Nevienam nepatīk domāt par slimību, kuras ārstēšana ir grūta un izveseļošanās iespēja- iluzīva. Nevienam negribas atgādināt, ka iespēja būt slimam pieaug sakarā ar veciem ieradumiem. Bet visi nosauktie fakti ir par vienu saslimšanu - melanomu, kuras veidošanos ietekmē solārijs. Pētnieki Zviedrijā laika posmā no 1988. līdz 1990. gadam izpētīja 400 melanomas slimniekus un 640 veselus cilvēkus vecumā līdz 30 gadiem. Aptaujājot, atbildes liecināja, ka melanomas slimnieki biežāk apmeklēja solāriju, salīdzinot ar veseliem indivīdiem. Vairāki citi pētījumi norāda identisku saistību," atklāj R. Karls.

 

 

medicine.lv

Foto: Alagich Katya/Flickr

atpakaļ