Atklāta saikne starp nekārtību mājās un depresiju
Mana māte pavisam noteikti bija liela kārtības un tīrības mīlētāja. Dzīve kopā ar viņu nozīmēja, ka visam ir jābūt savās vietās un kārtīgam visu laiku, kas nozīmēja papildu mājas tīrīšanas darbus man un manām māsām.
Dabiski, ka mēs kā bērni uzskatījām to par apgrūtinājumu un bieži darījām visu, lai izvairītos no savu gultu saklāšanas, trauku mazgāšanas vai galda nokopšanas pēc pusdienām, vietnē “en.newsner.com” raksta kāda blogere.
Bet pieaugot es pakāpeniski sapratu, ka esmu mantojusi savas mātes kārtības mīlestību. Ir ļoti svarīgi, lai mans mājoklis būtu kārtībā visu laiku. “Visam manās mājās ir savas mājas” – tā es saku, ar to domājot, ka ikvienam priekšmetam, kas man pieder, ir sava “atpūtas vieta”.
Es sapratu, ka tad, ja mājoklī ir nekārtība, es jūtos nomākta un nespēju domāt loģiski. Un izrādās, ka tam ir zinātnisks izskaidrojums.
Pētījumi, kas aplūkoti nesen publiskotajā grāmatā “Life at Home in the 21st Century: 32 Families Open Their Doors” (“Mājas dzīve 21.gadsimtā: 32 ģimenes atver savas durvis”), izgaismo, ka cilvēkiem, sevišķi sievietēm, kas dzīvo nekārtīgā mājoklī, ir augstāks stresa hormonu līmenis – tie ir tie paši hormoni, kas izraisa depresiju.
Amerikāņu psihiatre Odrija Šermana apliecina, ka pastāv saistība starp nekārtīgu vidi un depresiju.
Pēc viņas teiktā, depresīvi cilvēki min dezorganizāciju un haosu par savu lielāko problēmu.
“Emocionālajai bagāžai piemīt tendence aizvien pieaugt, līdz tā rod kādu ārēju izpausmi, kas var būt arī satricinoša,” raksta psihiatre.
Tas nozīmē, ka dzīvošana, strādāšana un pat braukšana ar automašīnu nekārtīgās vietās var nodarīt kaitējumu garīgajai veselībai. Faktiski ir iespējams, ka haoss, kas ir cilvēkam apkārt, vispirms pasliktina garīgo veselību.
Saikne tādējādi ir skaidra: nekārtība izraisa stresu un otrādi. Jo nekārtīgāka kļūst tava vide, jo grūtāk ir sākt kaut ko darīt lietas labā. Daudzi, kas to nespēj, grimst arvien dziļāk un dziļāk savā nekārtīgajā apkārtnē, kamēr šķiet neiespējami no tās izkļūt.
Tas izraisa paaugstinātu stresu, trauksmi, depresiju vai var vienkārši likt justies nomāktam.
Uzlabo savu dzīvi: atbrīvojies no nekārtības
Lai piedzīvotu garīgās veselības uzlabošanos, eksperti iesaka atbrīvoties no nekārtības, cik drīz vien iespējams. Lūk, vairāki padomi, ko darīt:
– Ziedo nevajadzīgās lietas, ieskaitot mantas, ko tu neesi lietojis pēdējos sešus mēnešus;
– Zini atšķirību starp “atkritumiem” un “dārgumiem” – saglabā tikai tās lietas, kas izraisa pozitīvas atmiņas;
– Sakārto savu mājokli tā, lai tas būtu patīkama vieta, kur uzņemt viesus;
– Atstāj sev tuvumā tikai pašas nepieciešamākās lietas un visu pārējo noglabā patālāk;
– Iepērcies gudri: neuzkrāj vēl vairāk nevajadzīgu lietu, kas tikai vairos nekārtību.
Vissvarīgākais ir atcerēties, ka jāsāk ar mazumiņu. Roma galu galā arī netika uzbūvēta vienā dienā. Piemēram, mēģini vienā reizē savest kārtībā vienu istabu, bet pēc tam ķeries pie nākamā mājokļa objekta sakārtošanas.
