Akūtu veselības aprūpes problēmu risināšanai nākamgad nepieciešami papildu 250 miljoni eiro

Akūtu veselības aprūpes problēmu risināšanai nākamgad nepieciešami papildu 251,4 miljoni eiro, aģentūrai LETA sacīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomnieks Edgars Skvariks (AP).

Viņš skaidroja, ka tagad sācies darbs pie pilnā 2020.gada prioritāro pasākumu pieprasījuma, un viss papildus nepieciešamā finansējuma pieprasījums nākamajam gadam Finanšu ministrijai (FM) jāiesniedz līdz 15.jūlijam.

Vienlaikus, pēc Skvarika teiktā, Veselības ministrijai (VM) jau ir skaidrs redzējums, cik daudz nepieciešams finansējums, lai risinātu akūtās problēmas - tie ir kopumā 251,4 miljoni eiro.

Starp VM prioritātēm ir darba samaksas nodrošināšana, kam papildu nepieciešami 125 miljoni eiro, kompensējamajiem medikamentiem - vēl 67,4 miljoni eiro, ambulatoru pakalpojumu pieejamības uzlabošanai - 24,7 miljoni eiro, universitātes slimnīcu nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem paaugstināto koeficientu piemērošanai - 9,3 miljoni eiro, savukārt psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāna pasākumu īstenošanai nākamgad nepieciešami 25 miljoni eiro.

Jau ziņots, ka otrdien, 23.aprīlī, Ministru kabinets atbalstīja valdības rīcības plānu, kurā ietvertie darbi nākamajos gados no budžeta prasīs aptuveni vienu miljardu eiro, savukārt ceturtdien notiks ministru seminārs par 2020.gada un vidēja termiņa valsts budžetu, kura laikā sāks iezīmēt valdības prioritāro darbu finansēšanas plānu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš sacīja, ka valdības rīcības plānā ietvertie uzdevumi tiks īstenoti līdz nākamās Saeimas vēlēšanām, ņemot vērā budžeta iespējas. "Ceturtdien sanāksim uz pirmo semināru par budžetu, kad būtu jāvienojas par kopējām prioritātēm un to īstenošanas gaitu. Es vēlos lai ministri izstrīdas par to, ko valdība darīs nākamos trīs gadus," pauda Ministru prezidents.

Pēc Kariņa teiktā, vispirms būtu jāpanāk vienošanās par finansiāli ietilpīgākajiem valdības rīcības plāna darbiem. "Izejot no cipariem, domāsim par īstenojamajām programmām un kādā tempā tās ieviest," piebilda premjers.

Atbilstoši FM līdzšinējām aplēsēm 2020.gada budžetā fiskālā telpa ir negatīva virs 11 miljoniem eiro, tomēr Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) ieskatā fiskālā telpa ir daudz sliktāka - aptuveni 112 miljoni eiro. Vērtējot FM un FDP atšķirīgo fiskālās telpas aprēķinu, Kariņš atzina, ka aprēķini var būt dažādi, tomēr viņš vadīsies pēc FM aprēķiniem, jo līdzīgu metodi izmanto arī citas eirozonas valstis.

Vaicāts par valdības ierobežotajām iespējām 2020.gada budžetā atvēlēt papildu līdzekļus jaunām prioritātēm, Kariņš uzsvēra, ka līdzekļus valdības prioritātēm būs iespējams rast, piemēram, pārskatot ministriju izdevumus un programmas, izmantojot Eiropas Savienības fondus un īstenojot publiskās un privātās partnerības projektus. Tāpat budžetu ieņēmumus audzēs prognozētā ekonomikas izaugsme.

atpakaļ