Vecākas aptaujas

Informācija par kontrastvielu blakusparādībām klīnicistiem, kas nosūta pacientu izmeklēšanai

 

Kontrastvielas ir eksogēnas substances, ko pielieto, lai pastiprinātu vai samazinātu orgānu un audu blīvumu.

 

Pastiprināta kontrastvielas uzkrāšanās audos var liecināt par iekaisumu vai audzēja attīstību. Ar kontrastvielu palīdzību ir iespējams izmeklēt visas orgānu sistēmas, un daudzos gadījumos tās pielietošana ir izšķiroša diagnozes precizēšanai. Lai gan intravenozi un intraarteriāli lietojamās rentgena kontrastvielas mūsdienās ir droši un pārbaudīti farmakoloģiskie preparāti, tomēr tās visas lielākā vai mazākā mērā ir nefrotoksiskas un to pielietošana ir saistīta ar blakusparādībām.

 

Nosūtot pacientu uz radioloģisku izmeklējumu, kas ir saistīts ar jodu saturošas kontrastvielas pielietošanu, obligāti jānosaka kreatinīna līmenis serumā, lai spriestu par nieru funkciju.

 

Lai mazinātu akūtu blakusparādību risku visiem pacientiem VSIA „Piejūras slimnīcā” tiek izmantota nejonu kontrastviela Omnipaque.

 

1. AR NIERĒM SAISTĪTAS BLAKUSPARĀDĪBAS, KO IZRAISA JODU SATUROŠAS KONTRASTVIELAS

 

1.1. Akūtas blakusparādības

 

Definīcija: blakusparādības, kas rodas 1 stundas laikā pēc kontrastvielas injekcijas.

 

Vieglas:

-Slikta dūša, viegla vemšana;

- Nātrene;

- Nieze.

 

Vidēji smagas:

- Smaga vemšana

- Stipri izteikta nātrene

- Bronhu spazmas

- Sejas/balsenes tūska

- Vazovagāla lēkme

 

Smagas:

- Hipotensīvs šoks

- Elpošanas apstāšanās

- Sirdsdarbības apstāšanās

 

Akūtu blakusparādību riska faktori ir pacientiem, kuriem anamnēzē ir:

- iepriekš novērota vidēji smaga vai smaga akūta blakusparādība, ko izraisījusi jodu saturoša kontrastviela;

- astma;

- alerģija, kuras novēršanai bijusi nepieciešama medikamentoza terapija.

 

 

1.2. Vēlīnas blakusparādības

 

Definīcija: vēlīna, jodu saturošas kontrastvielas izraisīta blakusparādība tiek definēta kā blakusparādība, kas rodas no 1 stundas līdz 1 nedēļai pēc kontrastvielas injekcijas.

 

Blakusparādības:

 

Ādas reakcijas, kas līdzīgas citu zāļu izraisītiem izsitumiem. Visbiežāk novērojami makulopapulāri izsitumi, eritēma, tūska un nieze. Vairums ādas reakciju ir vieglas līdz vidēji smagas un izzūd bez ārstēšanas.

 

Ir aprakstīti dažādi vēlīni simptomi (piem., slikta dūša, vemšana, galvassāpes, muskuļu un kaulu sāpes, paaugstināta temperatūra), kas rodas pēc kontrastvielas ievadīšanas, taču daudzi no tiem nav saistīti ar kontrastvielas lietošanu.

 

Ādas reakciju riska faktori:

- iepriekš novērota vēlīna blakusparādība pret kontrastvielu;

- ārstēšana ar interleikīnu-2;

- nejonētu dimēru lietošana.

 

1.3. Ļoti vēlīnas blakusparādības

 

Definīcija: blakusparādība, kas parasti rodas vairāk nekā 1 nedēļu pēc kontrastvielas injekcijas.

 

Jodu saturošas kontrastvielas var izsaukt tireotoksikozi.

 

Risks pastāv:

- pacientiem ar neārstētu Greivsa slimību;

- pacientiem ar multinodulāru strumu un vairogdziedzera funkcionālu autonomiju, it īpaši tad, ja pacienti ir gados vecāki un/ vai dzīvo vietā, kur ir pārtikā izmantojamā joda deficīts.

 

Risks nepastāv:

- pacientiem ar normālu vairogdziedzera funkciju

 

Ieteikumi:

- jodu saturošas kontrastvielas nedrīkst ievadīt pacientiem ar izteiktu hipertireozi;

- parasti profilakse nav nepieciešama;

- atsevišķiem pacientiem, kuri ir augsta riska grupā, endokrinologs var izrakstīt profilaktisku terapiju; tas vairāk attiecas uz vietām, kurās ir pārtikā izmantojamā joda deficīts;

- pēc jodu saturošas kontrastvielas injekcijas riska grupas pacienti rūpīgi jānovēro endokrinologam;

- riska grupas pacientiem nedrīkst ievadīt intravenozo holangiogrāfijas kontrastvielu.

 

 

 

2. AR NIERĒM SAISTĪTAS BLAKUSPARĀDĪBAS, KO IZRAISA JODU SATUROŠAS KONTRASTVIELAS

 

Definīcija: kontrastvielas inducēta nefropātija (KIN) ir tāds stāvoklis, kad nieru funkcijas samazināšanās parādās 3 dienu laikā pēc intravaskulāras KV ievadīšanas, un nepastāv alternatīva etioloģija. Par KIN liecina seruma kreatinīna koncentrācijas paaugstināšanās par vairāk nekā 25% vai 44 mmol/l (0,5 mg/dl).

 

Kontrastvielas inducētas nefropātijas riska faktori:

1. eGFĀ mazāks par 60 ml/min/1,73 m2 pirms intraarteriālas ievadīšanas;

2. eGFĀ mazāks par 45 ml/min/1,73 m2 pirms intravenozas ievadīšanas;

3. It īpaši kombinācijā ar:

- diabētisku nefropātiju

- dehidratāciju

-  sastrēguma sirds mazspēju (3.-4. klase pēc NYHA klasifikācijas) un zemu kreisā kambara izsviedes frakciju (LVEF);

- nesens miokarda infarkts (< 24 h)

- intraaortāls balonsūknis;

- hipotensija pirms, pēc procedūras vai procedūras laikā;

- zems hematokrīta līmenis;

- vecums pārsniedz 70 gadus;

- vienlaicīga nefrotoksisku zāļu lietošana;

4. zināma akūta nieru mazspēja vai aizdomas par to.

 

Nosakiet eGFĀ (vai seruma kreatinīnu) 7 dienu laikā pēc kontrastvielas ievadīšanas

1. ja zināms, ka pacienta eGFĀ ir mazāks par 60 ml/ min/1,73 m2

2. pacienti, kuriem plānota intraarteriāla kontrastvielas ievadīšana;

3. vecums pārsniedz 70 gadus;

4. pacienti, kuriem anamnēzē ir:

- nieru slimība;

- nieru operācija;

- proteīnūrija;

- cukura diabēts;

-  hipertensija;

- podagra;

- nesena nefrotoksisku zāļu lietošana.

 

3. PACIENTI, KURI LIETO METFORMINU

 

1. Pacienti, kuru eGFĀ ir lielāks vai vienāds ar 60 ml/min/1,73m2 (HNS I un II stadijā), var turpināt metformīna lietošanu kā parasti.

 

2. Pacienti, kuru eGFĀ ir 30-59 ml/min/1,73 m2 (HNS III stadijā):

- pacienti, kuru eGFĀ ir lielāks vai vienāds ar 45 ml/ min/1.73m2 un kuriem kontrastviela tiek ievadīta intravenozi, var turpināt metformīna lietošanu kā parasti;

- pacientiem, kuriem kontrastviela tiek ievadīta intraarteriāli, kā arī tiem, kuriem kontrastviela tiek ievadīta intravenozi un kuru eGFĀ ir no 30 līdz 44 ml/min/1,73 m2, jāpārtrauc metformīna lietošana 48 stundas pirms kontrastvielas ievadīšanas, un viņi drīkst atsākt metformīna lietošanu tikai 48 stundas pēc kontrastvielas ievadīšanas, ja nieru darbība nav pasliktinājusies.

 

3. Pacientiem, kuru eGFĀ ir mazāks par 30 ml/min/1,73 m2 (HNS IV un V stadijā), vai tiem, kuriem vienlaicīgi ir cita slimība, kas pasliktina aknu darbību vai izraisa hipoksiju. Metformīns ir kontrindicēts un jāizvairās no jodu saturošu kontrastvielu ievadīšanas.

 

4.Pacienti neatliekamā situācijā. Metformīna lietošana jāpārtrauc no kontrastvielas ievadīšanas brīža. Pēc procedūras jānovēro, vai pacientam neparādās laktātacidozes pazīmes. Metformīna lietošana jāatsāk 48 stundas pēc kontrastvielas ievadīšanas, ja seruma kreatinīns/eGFĀ neatšķiras no rādītāja pirms attēlveidošanas.