Visbriesmīgākais ģimenē ir psiholoģiskā vardarbība, izmantojot vainas sajūtu
Kad sieviete nepārtraukti apsūdz un vaino savu vīrieti, tas nezin kāpēc sabiedrībā netiek uzskatīts par vardarbību, secinājis psihologs Aleksejs Kapranovs. Viņaprāt, vīrietis, ja vien viņš nav alkohola reibumā, jānoved līdz absolūtai baltkvēlei, lai skaidrā prātā izmantotu fizisku vardarbību.
“Apriori vienmēr taisnība ir sievietei – jebkurā tiesvedībā, jebkurā īpašuma dalīšanā, jebkurā konfliktā – sākumā tiesa vienmēr ir sievietes pusē,” intervijā televīzijas raidījumam “Zavtrašņij denj” komentēja Aleksejs Kapranovs, grāmatu autors un personiskās izaugsmes metožu eksperts.
Pēc psihologa vārdiem, ārkārtīgi svarīgi noteikt, kas tad īsti ir vardarbība, jo sabiedrībā joprojām nav skaidri definēts, kas ir šī parādība.
Visbriesmīgākais ģimenē ir psiholoģiskā vardarbība, psiholoģisks spiediens, izmantojot vainas sajūtu.
Vīrietim ir ļoti grūti pārdzīvot vainas sajūtu, tāpēc viņš nodzeras vai sāk lietot narkotikas – tas viss ir vainas sajūtas dēļ, skaidroja Kapranovs.
Ja sieviete konsultācijā man stāsta, ka vīrs pilnīgi skaidrā prātā sitis viņai ar slotas kātu, man rodas jautājums – cik skaudrus vārdus var pateikt laulātajam draugam, lai viņš nonāktu tādā afekta stāvoklī.
Kad mēs sākām analizēt, ko un kāpēc sieviete pateikusi vīram, es vaicāju: “Ja šādus [nepatīkamus] vārdus veltītu tev, kā tu rīkotos?” Dāma atbildēja: “Viņš taču nav “bāba”, lai man kaut ko tādu atļautos teikt!”.
Lūk – daudzām daiļā dzimuma pārstāvēm ir vienpusējs uzskats, ka “es varu atļauties visu” atšķirībā no vīrieša, akcentēja psihologs.
“Sievietēm šķiet, ka viņām ir tiesības uz upura lomu un tiesības iztēlot vīrieti kā tirānu un tamlīdzīgi, padarot viņu traku,” sacīja Kapranovs.
Viņš pastāstīja, ka sievietes bieži vien zvanot uz tiesībsargājošām iestādēm un sūdzoties, ka nesaņem palīdzību, ja notikusi vardarbība pret viņām. Kad dāmām saskaņā ar likumu lūdz rakstīt iesniegumu, viņas sāk vārdiski uzbrukt policistiem un draud viņus sūdzēt tiesā par palīdzības nesniegšanu.
“Šādas sievietes uzskata sevi par upuriem un domā, ka visi viņām ir kaut ko parādā. Apkārtējie ir vainīgi, bet sievietes ir upuri,” pauda psihologs.
Kad pie manis uz konsultāciju ierodas pāris, visbiežāk sievietes pieprasa: “Izveidojiet man no šī debilā radījuma normālu cilvēku”. Un, klausoties sievietes stāstītajā, rodas priekšstats, ka mazākais, ko ar viņas dzīvesbiedru vajadzētu izdarīt, ir “viņu nosist”, pieredzē dalījās psihologs. Bet tad atnāk vīrietis, sāku viņu iztaujāt un domāju: “Kā gan viņa [sieva] vēl joprojām ir dzīva?”
Kapranovs atklāja, ka, sākot strādāt par psihologu pirms 20 gadiem, viņš uzskatījis, ka klimats ģimenē par 60% atkarīgs no sievietes un tikai par 40% – no vīrieša.
Bet tagad, pēc vairāk nekā 20 gadu ilgas prakses, viņš sapratis, ka par 80% atmosfēra ģimenē atkarīga no sievas, bet 20% – no citām sievietēm, tostarp sievasmātes, vīramātes, meitas, māsas.
“Par to, cik ievainojami ir vīrieši šādā situācijā, nezin kāpēc nekur netiek runāts. Šobrīd notiek dzimumu karš – es to nevēlos – es gribētu samierināt vīriešus un sievietes. Jo – ja kāds dzimums gūs virsroku, zaudētāji būs abi,” brīdināja psihologs.
Viņš arī minēja gadījumus, kad pāri vienojas un mierīgi izšķiras, bet vēlāk kļūst par labiem draugiem, savukārt viņu bērni dzīvo mierīgā atmosfērā, nevis saspīlētā ģimenes vidē kā iepriekš, kad vecāki bija laulībā.
