Vēža skrīnings – tikai “jaunajiem” senioriem
Valsts apmaksātajā vēža skrīninga programmā krūts vēža profilaktiskās pārbaudes paredzētas sievietēm tikai līdz 68 gadiem, bet dzemdes kakla profilaktiskās pārbaudes – līdz 67. Gan vīriešiem, gan sievietēm zarnu vēža skrīninga pārbaude pie ģimenes ārsta pienākas līdz 74 gadu vecumam. Daudzi seniori uzskata, ka šāds vecuma ierobežojums ir diskriminējošs. Arī statistika liecina, ka gandrīz puse no vairāk nekā 11 000 pacientu, kuriem ik gadu atklāj vēzi, ir 70 gadus veci vai vecāki.
Sarūgtina valsts attieksme
Daudzas slimības, tostarp onkoloģiskās, var būt saistītas arī ar novecošanu. Lai cilvēki varētu dzīvot pēc iespējas ilgāk un pilnvērtīgāk, lai slimības atklātu pēc iespējas agrāk, kad tās vieglāk padodas ārstēšanai, nepieciešamas profilaktiskās veselības pārbaudes jeb skrīnings.
Protestējot pret vecuma ierobežojumiem valsts apmaksātajā vēža skrīningā, biedrība “Par taisnīgumu un atklātību” sadarbībā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām pavasarī rīkoja zibakciju pie Veselības ministrijas, paužot uzskatu, ka valsts apmaksāts vēža skrīnings sievietēm nepieciešams arī pēc 68 gadu vecuma sasniegšanas.
Savukārt Latvijas Senioru kopienu apvienība vērsās pie Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta ar priekšlikumu pārskatīt valsts apmaksātā krūts vēža skrīninga programmu. “Veselības ministrijas attieksme ir vienkārši aizskaroša. Toreiz, kad sarīkojām savu nelielo zibakciju, neviens darbinieks pat neiznāca painteresēties, ko mēs, piecpadsmit cilvēki ar saviem plakātiem, te esam sanākuši un ko gribam.
Arī atbilde, kuru mums atsūtīja Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, patiesībā bija tikai formāla atrakstīšanās ar atsauci uz Eiropas Komisijas rekomendācijām par valsts organizētā un apmaksātā krūts dziedzera un dzemdes kakla ļaundabīgo audzēju savlaicīgas programmas ieviešanu un citu Eiropas valstu, piemēram, Beļģijas, Vācijas, Dānijas, Somijas, Vācijas un Itālijas, praksi,” uzskaita apvienības vadītāja Astrīda Babāne. ”
Viens mūsu pretarguments ir saslimstība ar vēzi gados vecāku cilvēku vidū, kuru īpatsvars arvien palielinās, bet otrs – šāds vecuma cenzs ir senioru diskriminācija valsts līmenī.
Tā ir katra cilvēka brīva izvēle – piedalīties vēža skrīningā vai ne. Mūsu valstij seniori pēc 70 gadu vecuma it kā neeksistē. Vai tad tiešām mēs ar savu darbu neesam nopelnījuši, lai mums tiktu dota šī iespēja?”
Lai gan pašlaik mamogrāfiju un dzemdes kakla vēža profilaktisko izmeklējumu iespējams veikt arī ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas, vēršoties pēc nosūtījuma pie sava ģimenes ārsta vai pie jebkura ginekologa, kas sniedz valsts apmaksātās konsultācijas, šajā gadījumā no saviem līdzekļiem jāapmaksā pacienta līdzmaksājums – 2,85 eiro.
Lauku sievietēm tas saistīts arī ar papildu laika patēriņu un ceļa izdevumiem, lai nokļūtu gan pie ģimenes ārsta, gan uz izmeklēšanu, gan saņemtu pārbaudes rezultātus.
“Mūsdienās dzīvildze palielinās. Statistika liecina, ka Eiropā sieviešu vidējais mūža ilgums ir 82 gadi, Latvijā – 79,5 gadi. Vecuma pensiju saņēmēju grupa Latvijā pieaug. Turklāt nelielo pensiju dēļ daudzi seniori, it īpaši sievietes, turpina strādāt un maksā valstij nodokļus. Viņas cenšas palīdzēt savām ģimenēm, krāj naudu mazbērnu studijām, grib būt darbspējīgas, nevis atpūsties.
Uzskatu, ka, pieaugot finansējumam veselības nozarei, pensionāri jāatbalsta vismaz ar krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža bezmaksas profilaktiskajām pārbaudēm. Es pati balsotu arī par valsts apmaksātiem plaušu, ādas un prostatas vēža profilaktiskajiem izmeklējumiem. Tas senioriem būtu ļoti svarīgi,” domā Krūts vēža pacientu atbalsta biedrības “Vita” valdes priekšsēdētāja Irīna Januma.
Tuvākajā laikā izmaiņas nesola
Slimību profilakses un kontroles centra informācija liecina: pērn vēzis atklāts 11 762 Latvijas iedzīvotājiem, no tiem 5399 (2594 vīriešiem un 2805 sievietēm) pēc 70 gadu vecuma. Piemēram, no 1133 sievietēm, kurām pērn atklāja krūts vēzi, šajā vecuma grupā bija 333 (no 50 līdz 69 gadiem – 573). Dzemdes kakla vēzi 2017. gadā pirmreizēji diagnosticēja 362 sievietēm, 40% jeb 133 – pēc 70 gadu vecuma.
Kāpēc eksperti uzskata, ka šajā vecuma grupā skrīnings agrīnai vēža atklāšanai nav nepieciešams, ja sabiedrība noveco?
Šķistu tikai loģiski, ka arī skrīninga augšējā robeža palielinātos, it īpaši tādēļ, ka Latvijā saslimstības pieaugums lielākoties notiek to iedzīvotāju vidū, kas vecāki par 50 gadiem.
“Izvēloties skrīninga programmu vecuma robežas, tiek ņemti vērā daudzu valstu ilgtermiņa pētījumi un to rezultāti gan par saslimstību dažādās vecuma grupās, gan pašas programmas efektivitāti un ekonomisko atdevi. Šobrīd vairākumā valstu augšējā vecuma robeža krūts vēža skrīningam ir 69 gadi, bet dzemdes kakla vēža pārbaudēm – 70 gadi.
Tiesa, saslimstība ar abām slimībām pēc 70 gadu vecuma pēkšņi neapsīkst,” atzīst Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā profesore Dace Baltiņa. “Varbūt kaut kad nākotnē augšējo vecuma robežu arī pacels, taču ne tuvākajā laikā. Sievietēm pēc 70 gadu vecuma krūtis ir fizioloģiski mīkstākas, jo sastāv pamatā no taukaudiem, uz kuru fona audzējus ir vieglāk ieraudzīt un iztaustīt. Turklāt vairākumā gadījumu tie ir arī mazāk agresīvi nekā jaunākām sievietēm.
Tādēļ sievietēm pēc 70 gadu vecuma parasti izdodas sataustīt pat ļoti nelielus audzējus. Regulāri apmeklējot ģimenes ārstu, šaubu gadījumā ir iespējams veikt paātrinātu bezmaksas izmeklēšanu caur tā dēvētā zaļā koridora sistēmu. Jautājums tikai, vai sievietes iet pie ārsta un vai veic kaut vai elementāru krūšu izmeklēšanu.”
Pēc viņas vārdiem, dzemdes kakla vēzis attīstās ļoti lēnām daudzu gadu garumā, un, ja iepriekšējie skrīninga izmeklējumi bijuši normāli, tad maz ticams, ka pēc 70 gadu vecuma pēkšņi uzradīsies invazīvs audzējs. “Ginekologa apmeklējums diemžēl mūsu valstī nav iecienīts, sevišķi gados vecāku sieviešu vidū. Taču arī šajā gadījumā, parādoties pirmajām sūdzībām, sievietei zaļā koridora ietvaros pieejama bezmaksas paātrināta izmeklēšana. Tādējādi nevar apgalvot, ka Latvijā sievietēm ārpus skrīninga programmas pieejamā aprūpe būtu sliktāka,” uzskata D. Baltiņa.
Onkoloģe teic, ka spiesta apbēdināt tās gados vecākās sievietes, kuras uztrauc vēždraudes slimību agra atklāšana, jo krūts vēža gadījumā šādas metodes pagaidām vēl nav radītas. Mamogrāfijā tiek meklēti mazi, agrīni audzēji. Taču arī pēc 70 gadu vecuma jāturpina profilaktiskā krūšu izmeklēšana – ja nav nekādu sūdzību, mamogrāfija jāveic reizi divos gados, bet dzemdes kakla veselības pārbaude – ik pēc trim gadiem, ja iepriekšējie izmeklējumi bijuši normāli, vai pēc ginekologa ieskatiem, ja atrasta kāda pataloģija.
