Stress - kā ar to cīnīties?

Kad cilvēki runā par stresu, viņi parasti domā spiedienu vai emocionālās ciešanas. Medicīnā par stresu sauc situāciju vai stāvokli, kad ķermenis ir pārmērīgi noslogots.

 

Stresa cēlonis var būt gan fiziska saslimšana vai ievainojums, gan vairāki psiholoģiski faktori, piemēram, bailes, dusmas, neapmierinātība vai pat neierasts prieks. Gandrīz nepanesamu stresu vienam cilvēkam var izraisīt lietas, kas ir dzīves centrā citam. Stresors (stimulants, kas izraisa stresu) var iedarbināt cilvēka ķermeņa automātisko stresa atbildes sistēmu. Tas izraisa pastiprinātu imūnsistēmas darbību, uzņēmību pret slimībām no parastas saaukstēšanās līdz sirdslēkmei un vēzim.

 

Fiziskais stress parasti ir epizodisks, emocionālais stress ir ikdienas dzīves sastāvdaļa. Mūsu tēvu tēvi piedzīvoja daudz vairāk stresa nekā mēs – no parastas cīņas par ēdienu līdz apdraudējumam, ko rada naidīgi kaimiņi un savvaļas dzīvnieki. Šis mehānisms, cīņa vai bēgšana, piepilda ķermeni ar adrenalīnu un hormoniem, kas paaugstina asinsspiedienu, paātrina sirdsdarbību, tonizē muskulatūru un iestata citas ķermeņa sistēmas trauksmes režīmā. Vielmaiņas paātrināšanās nodrošina papildu enerģijas saražošanu, tā kā asinis tiek novirzītas no gremošanas sistēmas uz muskuļiem, gremošana apstājas.

 

Stresa periodos īpaši svarīgi ir uzņemt pietiekami daudz uzturvielu. Ilgstošs stress, fizisks vai psiholoģisks, izposta gremošanas sistēmas darbību un nepieciešamo barības vielu uzņemšanu. Ēdiens nodrošina ķermeni ar enerģiju, vitamīniem un minerālvielām, kas palīdz cīnīties ar stresu un mazināt tā slikto ietekmi uz ķermeni un imūnsistēmu.

 

Citrusaugļos, paprikā un kartupeļos ir daudz C vitamīna, kas stresa apstākļos palīdz ķermenim kļūt neuzņēmīgākam pret infekcijām. Kādā pētījumā tika pierādīts, ka cilvēkiem, kas piedzīvo stresu un dienā uzņem 1000 mg C vitamīna, asinsspiediens paaugstinās mazāk un arī stresa hormoni izdalās vien nedaudz. Ēdieni, kuros ir daudz cinka, piemēram, jūras veltes, gaļa, piena produkti, piens, olas, pilngraudu produkti un rieksti, arī palīdz uzturēt imūnsistēmu veselu.

 

Daļa cilvēku stresa apstākļos jūt lielā izsalkumu nekā parasti, tādēļ ēd ļoti daudz; citiem savukārt ir pašiem sevi jāpiespiež kaut ko ieēst. Tā kā stress ietekmē gremošanas sistēmas darbību, ir ieteicams ēst četras līdz sešas nelielas maltītes ik pēc pāris stundām visas dienas garumā ierasto trīs lielo ēdienreižu vietā.

 

Ēdieni, kuros ir daudz ogļhidrātu, var paaugstināt serotonīna līmeni – smadzenēs esošas nomierinošas vielas līmeni. Pētījumos ir pierādīts, ka stresam pakļauti cilvēki, kas uzturā lieto pārtiku, kurā ir vairāk ogļhidrātu un mazāk olbaltumvielu, retāk piedzīvo stresa radītu depresiju.

 

medicine.lv

atpakaļ