Spēcīgāki muskuļi – vairāk dzīvesspara vēža pacientēm
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) doktoranta Rūdolfa Cešeiko vadībā Latvijas Onkoloģijas centrā veikts pētījums par to, kā spēka treniņi ietekmē krūts vēža pacienšu dzīves kvalitāti. Secināts, ka tie pozitīvi maina ne vien dažādus fiziskos parametrus, bet labvēlīgi ietekmē pašsajūtu kopumā.
R. Cešeiko pastāsta, ka ideja veikt šādu izpēti viņam radusies fizisko aktivitāšu fizioloģijas studiju posmā Norvēģijā, kur noticis līdzīgs pētījums. Viņam bijusi iespēja tajā piedalīties, bet pēc tam bijusi vēlme līdzīgu izpēti veikt arī Latvijā. Kāpēc tieši krūts vēža pacientēm? “Bieži vien tās ir sievietes 40–50–60 gados, tātad darbspējas vecumā. Daudzām ir ģimenes, viņas ir sociāli aktīvas. Īsi sakot, viņas mums ir ļoti vajadzīgas,” saka pētnieks.
Tas nav bodibildings!
Vispirms veikta rūpīga dalībnieču atlase: tām bija jābūt noteiktā vecumā ar nesen diagnosticētu onkoloģisku saslimšanu, ārstniecības procesa sākumā. Bija jāatbilst vēl virknei detalizētu kritēriju. Pētījumā tika iesaistītas 55 krūts vēža pacientes. 27 piedalījās spēka treniņos, bet 28 dalībnieces bija kontroles grupā, lai varētu objektīvi salīdzināt atveseļošanās rezultātus fiziskajās nodarbībās iesaistītajām un neiesaistītajām pacientēm. Pētījums tika īstenots vienu gadu sadarbībā ar profesoru Jāni Eglīti un noslēdzās pagājušā gada oktobrī.
Īpaši veidotajās spēka nodarbībās onkoloģiskās pacientes iesaistījās 2–3 nedēļas pēc operācijas.
“Ikdienā biju klāt nodarbībās, no pirmās līdz pēdējai. Dalībnieces bija ļoti motivētas, apmeklētība bija ļoti augsta: citos līdzīgos pētījumos tā ir ap 60%, šajā gadījumā tā bija 95%. Retajās reizēs, kad pacientes neatnāca, iemesls bija slikta pašsajūta pēc ķīmijterapijas,” stāsta R. Cešeiko. Spēka vingrinājumi nepieciešami nevis muskuļu audzēšanai, bet kopējās izturības vairošanai.
“Ar nūjošanu vai skriešanu muskuļu spēku nevar pieaudzēt. Arī pietupieni, kuros iedarbojas cilvēka paša svars, nedotu vajadzīgo efektu. Jāizmanto svari, lai organismam nav garlaicīgi,” skaidro pētnieks.
Un ne jau kilograms vai divi – tas būtu par vieglu, tāpēc sākumā tika noteikts maksimālais svars, kādu dalībnieces var izspiest ar kājām.
Balstoties uz to, tika noteikts precīzs svars, kurš pacientei ir jāizspiež četras reizes četros piegājienos. Paralēli tika veikti arī kardiotreniņi, kas uzlabo sirds asinsvadu sistēmu un stabilizē veselību, kā arī citi vingrinājumi.
Vairo izturību, aizdzen nogurumu
Pētījuma dalībnieku dzīves kvalitāte tika mērīta, balstoties uz Eiropā atzītiem testiem. Tie ietver gan izvaicāšanu par pašsajūtu un vispārējo dzīves kvalitāti, gan noteiktus biometriskus mērījumus. Testu rezultāti atklāja gan fizisko rādītāju uzlabošanos, gan sociālo aktivitāšu pieaugumu. Secināts, ka nodarbības radījušas pacientos pārliecību par saviem spēkiem, kas sekmē socializēšanos, piedalīšanos sabiedriskajā dzīvē, ikdienas darba un ģimenes uzdevumu aktīvu turpinājumu.
R. Cešeiko min, ka medicīniskajā literatūrā minēts: ja pacientes nodarbojas ar šādām fiziskām aktivitātēm, muskuļu spēks paaugstinās par 20%, bet ja nenodarbojas, krītas par 30%.
Viņa vadītajā pētījumā aktīvās grupas pacientēm spēks ne tikai noturējās iepriekšējā līmenī, bet pieauga par 20%, bet kontroles grupas sievietēm samazinājās par 9%. “Arī tas ir milzīgs skaitlis – starpība ir gandrīz 30%,” ar gandarījumu vērtē pētnieks un piebilst: “Spēcīgāki muskuļi – tas nenozīmē, ka te kāds nodarbojas ar bodibildingu. Tad ikdienā var vairāk paveikt, nenogurst tik ātri. Cilvēks var būt pilnvērtīgs, sociāli aktīvs sabiedrības loceklis. Tas ir kas pilnīgi pretējs daudziem onkoloģijas pacientiem raksturīgajai tieksmei noslēgties, sliekties uz depresiju.”
To apstiprina arī pētījuma dalībnieces Daces paustais. Spēka treniņus viņa sāka apmeklēt pēc operācijas un dara to jau gandrīz gadu.
Galvenie ieguvumi ir muskuļu spēks, pārliecība par sevi un pozitīvā domāšana.
Dace stāsta, ka ziemā slēpo, vasarā viņai patīk braukt ar riteni. Pagājušajā vasarā esot ar riteni uzbraukusi kādā kalnā, ko agrāk nav varējusi paveikt. Tas dod pārliecību par savām fiziskajām spējām un emocionāli psiholoģisko noturību, kas, kā uzskata Dace, onkoloģijas slimniekiem ir īpaši svarīgi, savukārt kardiotreniņi ir ievērojami uzlabojuši ehokardiogrammas rezultātus.
Patlaban R. Cešeiko vienīgais Latvijā izmanto uz pierādījumiem balstītus, efektīvus spēka treniņus, lai sekmētu onkoloģisko slimnieku atveseļošanos. Viņš uzskata, ka šī metode ir jāattīsta, lai varētu palīdzēt lielākam skaitam pacientu. “Ir doma to attīstīt, dažādot fizisko aktivitāšu veidus, lai uzlabotos arī sirds veselība. Aktivitātes, veselība, cilvēka ķermenis – uz to fokusēsim uzmanību arī turpmāk.”
Skatieties virkni šo vingrojumu rakstā IESKATIES: Efektīvi vingrojumi vēža slimniekiem! Latviešu izstrādāts komplekss pierādījis pozitīvu ietekmi
