Simptomi, kas var liecināt, ka bērnam ir disleksija

Disleksija ir mācību traucējumi, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto, kā arī ātra noguršana lasīšanas procesā. Cilvēkiem, kuri no tās cieš, parasti ir arī grūtības rakstīt. Viņi izlaiž burtus, jauc to kārtību, jauc vārda skaņu un zilbju sastāvu. Tāpat cilvēkiem ar disleksiju ir raksturīgs nesalasāms rokraksts.

Specifiskie traucējumi ir salīdzinoši izplatīti, turklāt atšķirībā no citām valstīm Latvijā cilvēki, kuri cieš no disleksijas, nesaņem praktiski nekādu atbalstu izglītības procesā. Viņiem netiek nodrošināti ne izlīdzinoši, intensīvi lasītapmācības kursi, ne atbalsta pasākumi, adaptīvās tehnoloģijas – speciāli teksta redaktori, ne audio grāmatas vai balss sintezatori, kā tas ir citviet pasaulē.

Disleksijas cēloņi nav skaidri zināmi, tomēr tiek uzskatīts, ka to izcelsme ir neirobioloģiska, traucējumi ir ģenētiski un var pāriet no vecākiem uz bērniem. Disleksijas sekundārās sekas var ietvert samazinātu lasīšanas pieredzi, grūtības saprast izlasīto, kas attiecīgi ietekmē vārdu krājuma attīstību un vispārējās zināšanas. Neskatoties uz to, ka disleksijas klātbūtni ne vienmēr ir vienkārši identificēt, īpaši pirmskolas vecuma bērnu vidū, ir vairākas pazīmes, kas norāda uz konkrētajiem traucējumiem.

Runas attīstības aizkavēšanās

Bērniem ar disleksiju atšķirībā no citiem vienaudžiem var tikt novērota runas attīstības aizkavēšanās. Dažos gadījumos bērns nesākt runāt līdz trim vai pat četriem gadiem. Bieži tā ir viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina par traucējumiem. Citos gadījumos bērni, kuri cieš no disleksijas, var sākt runāt izteikti agri, apmēram gada vecumā, turklāt, lietojot gramatiski pareizus teikumus. Izteiktāk to var pamanīt valodas un attēlu, nevis burtu un ciparu izmantošanā.

Grūtības atsaukt atmiņā vajadzīgos vārdus

Tā kā disleksija ietekmē to, kā smadzenes apstrādā ar valodu saistīto informāciju, tas var padarīt problemātisku bērna spēju saistīt pareizos vārdus ar objektiem un simboliem. No tā izriet, ka viņi, iespējams, nevarēs viegli atcerēties vajadzīgos vārdus, lai aprakstītu kādu objektu, procesu vai parādību. Rezultātā bērni, kuri saskaras ar disleksijas traucējumiem, var bieži izmantot tādus vispārīgus vārdus kā lieta un priekšmets, tā vietā lai objektus un parādības nosauktu konkrētāk.

Problēmas ar ritma veidošanu

Ja maziem bērniem parasti pantiņu mācīšanās un atkārtošana ir salīdzinoši jautrs process, tiem, kuriem ir disleksija, to apgūšana un skaitīšana var sagādāt grūtības. Papildus tam bērniem ar šiem traucējumiem var būt sarežģīti veidot atskaņas. Par pamatu šīm grūtībām ir nespēja sadalīt vārdus atsevišķās skaņās un zilbēs.

Grūti atcerēties kopas

Bērniem, kuriem ir disleksija, var būt sarežģīti saprast un atcerēties atsevišķus kopu elementus, piemēram, alfabēta daļu, secību, nedēļas dienas vai skaitļus no 1 līdz 10. Tādēļ, ka viņi viegli redz kopējo, plašo kontekstu, bet ne atsevišķu daļu nozīmi, viņiem var būt sarežģīti analizēt konkrētus kopas elementus. Šādi bērni primāri domāšanas procesā izmanto attēlus, nevis burtus vai ciparus, tāpēc viņiem var būt grūti iemācīties nosaukumus krāsām, formām, kā arī viņu pašu vārda izrunu un rakstību.

Intelektuālo prasmju lēna attīstība

Bērniem ar disleksiju var lēni attīstīties intelektuālās prasmes un iemaņas. Iespējams, šiem cilvēkiem ir nepieciešams vairāk laika nekā citiem vienaudžiem, lai iemācītos, kā jātur zīmulis rakstīšanas pozīcijā, kā izmantot pogas vai rāvējslēdzēju. Sasniedzot skolas vecumu, vājas intelektuālās prasmes kopā ar grūtībām iegaumēt kopu elementus var radīt rakstīšanas grūtības, disgrāfiju. Dažos gadījumos bērniem ar disleksiju var tikt novēroti rokas vai elkoņa, nevis tikai pirkstu darbības traucējumi, kas redzams, veidojot uz papīra tekstu.

Skaņu un burtu jūklis

Izrunājot garākus vārdus, ar disleksiju sirgstošiem bērniem var būt sarežģīti kombinēt skaņas un zilbes. Tas var izpausties, piemēram, neloģiskas burtu secības lietošanā, kad vienā un tajā pašā vai blakusesošajos vārdos burti savā starpā tiek mainīti vietām. Tāpat šādi bērni var jaukt burtu secību, arī lasot vai rakstot vēstules vai kādu citu tekstu.

Vāja lasītprasme

Bērniem ar disleksiju ir grūtības sadzirdēt atsevišķas skaņas vārdos. Tā rezultātā viņiem bieži vien lēnāk nekā citiem skolasbiedriem izdodas iemācīties skaņas, kas izsaka atsevišķus burtus, radot viņiem problēmas, izrunājot jaunus vārdus. Šie bērni var arī nespēt izlasīt noteiktus vārdus, kas nav teikuma gramatiskais centrs, īpaši ja tie ir īsi vārdi, piemēram, prievārdus "par", "pār" vai saukli "un".

Periodiskas ausu infekcijas

Periodiski novērotas ausu infekcijas ir vēl viena izplatīta pazīme, kas var liecināt par disleksiju mazu bērnu vidū. Lai gan pati infekcija netiek uzskatīta par konkrēto traucējumu cēloni, tā var palīdzēt attīstīties ar fonētisko izpratni saistītām problēmām un disleksijas gadījumos konstatējamām valodas lietošanas grūtībām.

Individuālas organisma īpatnības

Disleksijas traucējumu pazīme var būt arī pastiprināta jūtība pret atsevišķiem pārtikas produktiem, pārtikas piedevām un ķīmiskajiem produktiem. Turklāt bērniem, kuri cieš no disleksijas, var novēloti izveidoties dominējošā roka. Vēl 7 līdz 9 gadu vecumā šādi bērni tādus uzdevumus kā ēšanu, drukāšanu, bumbas mešanu vai zīmēšanu pārmaiņus veic ar abām rokām.

 

atpakaļ