Saeimas komisijas vadītājs atbalsta likuma nepildīšanu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Andra Skrides (AP) paziņojumu, ka ir pieļaujams atkāpties no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pildīšanas, aģentūrai LETA paziņoja arodbiedrībā.

Arodbiedrība uzsver, ka vēl 14.augustā komisija nolēmusi nepieļaut atkāpšanos no pērn Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz 2020. un 2021.gadā valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji par 20%. "Tā vietā, lai aizstāvētu komisijas lēmuma un likuma ievērošanu, Skride faktiski ir atbalstījis likuma nepildīšanu un algu paaugstināšanu atsevišķām darbinieku grupām likumā neparedzētā veidā," teikts arodbiedrības paziņojumā.

Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka minētais komisijas priekšsēdētāja paziņojums "vairo tiesisko nihilismu, favorītismu un atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem". Viņš pauda cerību, ka pārējiem Saeimas deputātiem "pietiks gan spēka, gan godaprāta, lai aizstāvētu pašu pieņemto likumu pret politiskās korupcijas izpausmēm".

Kā ziņots, Skride ir pieļāvis, ka mediķu atalgojuma palielināšanā no nākamā gada ir iespējamas "atkāpes" un atalgojuma kāpināšanu varētu dalīt termiņos un nozarēs.

Skride sacīja, ka medicīnas darbinieku atalgojumam jābūt pirmajai prioritātei, kas jāsaprot ne tikai Saeimai, bet arī valdībai, jo "jebkurš jebkurā brīdī var nonākt pacienta lomā". Viņš skaidroja, ka no 2020.gada noteikti jāpalielina mediķu atalgojums tiem, kuriem tas "šobrīd ir niecīgs", proti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, medmāsām un ārstiem.

Politiķis lēsa, ka mediķu atalgojuma palielināšanai nav nepieciešami 120 miljoni eiro, kaut iepriekš tā tika vēstīts. "Ejot kopsolī ar slimnīcu līmeņošanas reformu, domāju, ka nav vajadzīga nemaz tik liela summa," sacīja Skride.

Viņš stāstīja, ka kāda daļa no mediķu atalgojuma pieauguma varētu būt no nākamā gada 1.janvāra, bet "tālāk jāskatās, kā tiek pildīts budžets". "Iespējams, kāda daļa pieauguma būs 1.jūlijā, bet paralēli komisija meklēs, kā iegūt papildus naudu budžetā, lai nodrošinātu atalgojuma kāpināšanu," pauda komisijas priekšsēdētājs.

Skride skaidroja, ka atalgojumu būtiski ir palielināt tām mediķu grupām, kurām atalgojums ir zemākais un kuras nevar piepelnīties ar privātām konsultācijām. "NMPD trūkst 570 darbinieku un viņi nevar veikt maksas operācijas vai konsultācijas, kā, piemēram, daži ārsti. Arī medmāsas nevar piepelnīties ar maksas konsultācijām," norādīja komisijas priekšsēdētājs.

Viņš paļaujas, ka Valsts kontrole pēc revīziju veikšanas slimnīcās jau drīzumā varēs sniegt pirmo ieskatu mediķu atalgojumā un tādējādi ministrijas un komisija redzēs, cik pelna nozarē strādājošie un kuriem atalgojums ir "nesamērīgi mazs".

Iepriekš Skride un viņa vadītā komisija vairākkārtīgi uzsvērusi, ka mediķu atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums nākamgad ir jārod. Augusta vidū Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti vienojās uzraudzīt, lai nākamā gada budžeta paketē pērn dotais solījums par mediķu atalgojuma palielināšanu, kam nepieciešami apmēram 120 miljoni eiro, tiktu pildīts.

Skride un viņa vadītā komisija bija arī atbildīga par solījuma mediķu atalgojumu palielināt par 20% ierakstīšanu Veselības aprūpes finansēšanas likumā. Pērn pēc komisijas ierosinājuma Saeima atbalstīja priekšlikumu papildināt Veselības aprūpes finansēšanas likuma pārejas noteikumus, nosakot valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%.

atpakaļ