Prostatas slimības ir "bumba ar laika degli", kas var nostrādāt jebkurā vecumā
Jaunības gados vīrietim raksturīgas dažādas traumas, kas saistīts ar ļoti aktīvu un pārgalvīgu dzīvesveidu. Taču statistikas dati liecina, ka arī visā dzīves garumā no ārējiem nāves cēloņiem vīrieši mirst trīs reizes biežāk nekā sievietes. Ņemot vērā vīriešu bezatbildīgāko attieksmi pret savu veselību, saslimšanu otrajā vietā ierindojas seksuāli transmisīvās slimības, tai skaitā, HIV/AIDS ir vairāk izplatīts vīriešu vidū. Taču ir arī saslimšanas, kuras bieži vien beidzas ar bēdīgām sekām, jo laicīgi netiek apmeklēts ārsts. Jāatzīst, ka Latvijā atšķirībā no sievietēm, vīriešiem slimības atklāj daudz ielaistākās stadijās – aptuveni 75% vīriešu kaites sāk ārstēt jau ar traucējošiem simptomiem, nevis profilaktiskās apskatēs atklātu vēl nejūtamu slimību. Trešo vietu vīriešu slimību vidū dala asinsrites slimības un tikai stiprajam dzimumam raksturīgie priekšdziedzera jeb prostatas labdabīgie un ļaundabīgie audzēji, kas viņiem nozīmē to pašu, ko krūts vēzis sievietei, vismaz dažos aspektos noteikti. Vairāk par prostatu stāsta "Veselības centrs 4" filiāles "Juglas klīnika" urologs Alvis Laukmanis:
Kas ir prostata?
Prostata ir tikai vīriešiem – tas ir valrieksta lieluma dziedzeris pie taisnās zarnas zem urīnpūšļa. Tas ir ļoti nozīmīgs dziedzeris, kurš nosaka "vīrieša būtību". Šī dziedzera loma ir pasargāt un barot spermas šūnas, izdalot speciālu šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Prostata aptver eju (urīnizvadkanālu), pa kuru urīns no urīnpūšļa izplūst no dzimumlocekļa. No vienas puses prostata piedalās un ietekmē dzimumfunkcijas (erekciju, orgasmu, apaugļošanu), no otras puses, pat supermenis nevarēs "pačurāt", ja ar dziedzeri nebūs kaut kas kārtībā.
Kas var liecināt par slimību?
Pirmās slimības pazīmes, kas liecina par priekšdziedzera problēmām, ir vājāka strūkla urinējot vai pat apgrūtināta, pārāk bieža urinācija. Normāla prostata jauniem vīriešiem ir valrieksta lielumā, taču ar vecumu tā var palielināties, ko sauc par palielinātu prostatu jeb labdabīgu prostatisko hiperplāziju. Šajā gadījumā parasti nākas biežāk apmeklēt tualeti, kā arī rodas sāpes urinēšanas procesā. Turklāt pēdējo desmitgadu laikā ir samazinājies vecuma slieksnis, kad vīrieši sāk sirgt ar šī orgāna hroniskām kaitēm. Ja XX gadsimta vidū tika uzskatīts, ka šīs slimības ir 60–70 gadīgo vīriešu liktenis, tad pašlaik jau 40 gadīgo vīriešu vidū tās dažādā formā ir sastopamas 50% no tiem. Un pat jaunieši biežāk vēršas pie ārsta ar prostatas iekaisumu (prostatītu), ko visbiežāk izraisa infekcijas. Prostatīts ir visai izplatīts un tā simptomi līdzinās iepriekš minētajiem. Taču šajā gadījumā nevar runāt par vēzi. Mediķi-urologi mēdz teikt – šī dziedzera slimības ir "bumba ar laika degli", un šī bumba var nostrādāt jebkurā vecumā. Ja prostatas vēzis nav bieža parādība vīriešiem līdz 40 gadiem, tad iekaisumi (prostatīts) var skart arī pusaudžus.
Kā atpazīt prostatas vēzi?
99% prostatas šūnu ir dziedzera šūnas, kas veido prostatas šķidrumu, kas ietilpst sēklas sastāvā. Gandrīz vienmēr prostatas vēzis rodas tad, kad šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Tas notiek, bojājoties šūnu DNS – tās sāk dalīties krietni ātrāk, veidojot audzēju. Tālākās stadijās var izplatīties uz citām ķermeņa daļām caur asinīm vai limfvadiem. Prostatas vēzis ir nekontrolēta (ļaundabīga) prostatas (vīriešu dzimumdziedzera) šūnu augšana.
Cik daudz vīriešu skar prostatas vēzis un kādas ir izredzes izārstēt?
Vīriešu mirstība no ļaundabīgiem uroloģiskiem audzējiem ir divas līdz trīs reizes lielāka nekā sievietēm. Izplatītākie uroloģiskie audzēji vīriešiem ir prostatas vēzis, nieru vēzis, urīnpūšļa vēzis un sēklinieku vēzis. Visi prostatas vēža riska faktori vēl nav identificēti, bet 10% gadījumu ir saistīts ar ģimenes anamnēzi. Arī Latvijā statistika vīriešu veselības jomā ir nepielūdzama – katram desmitajam vīrietim dzīves laikā konstatē ļaundabīgu prostatas audzēju, ar kuru vien vidēji ik dienas mirst kāds stiprā dzimuma pārstāvis. Satraucoša ir tendence, ka mirušo vīriešu skaits vecumā līdz 59 gadiem pieaug. Daudzi no tiem mirst, pat nesasniedzot 40 gadu vecumu. Tomēr, ja vēzis tiek konstatēts agrīnā stadijā, pirms vēl tas ir paspējis izplatīties uz citām ķermeņa daļām, deviņos no 10 gadījumiem ir iespēja izdzīvot. Prostatas vēzis progresē lēnām, un izdzīvošanas procents ir ļoti augsts dēļ vieglā ārstēšanas procesa un pilnīgas izārstēšanas biežuma.
Kā ārstē prostatas vēzi?
Ir daudzas iespējas, kā ārstēt prostatas vēzi. Piemērotāko ārstēšanas veidu, pirmkārt, nosaka pēc slimības stadijas un agresivitātes (cik ātri vēzis aug un izplatās) slimības atklāšanas brīdī. Izvēloties ārstēšanu, jāņem vērā arī pacienta vēlmes un vajadzības. Svarīgākie prostatas vēža ārstēšanas veidi ir šādi:
• prostatas ķirurģiska izgriešana (to dēvē par prostatektomiju);
• staru terapija;
• zāles vai pasākumi, lai mazinātu testosterona ietekmi uz prostatas vēzi;
• dažkārt izmanto ķīmijterapiju.
