Urologu skaits – 
pietiekams


Pastāv uzskats, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvijā vīrieši bieži vien novēloti vēršas pie urologa, ir garās rindas pie šiem speciālistiem, kas rodas ne tikai nepietiekamā finansējuma dēļ no valsts budžeta, bet arī viņu nepietiekamā skaita dēļ. “Šim viedoklim negribu piekrist. Latvijā praktizē 60 urologu, un, manuprāt, tas ir pietiekams skaits. To apliecina arī Pasaules veselības organizācijas dati par urologu skaitu uz populāciju citviet. Salīdzinot redzams, ka Latvijā urologu īpatsvars uz populāciju ir diezgan liels. Arī pieejamība pie mums ir daudz labāka nekā Apvienotajā Karalistē – pamēģiniet tur nokļūt pie urologa! Uzskatu, ka pie mums nepieciešama infrastruktūras sakārtošana, vairāk speciālistu reģionos, piemēram, Latgales reģionā ir ļoti bēdīgs stāvoklis ar urologiem. Vislabākais tas ir Rīgā. Arī jaunie ārsti izvēlas urologa profesiju, jo viņus saista jaunās ārstniecības tehnoloģijas, kas ienāk šajā jomā,” teic P. Vaganovs.

Viņaprāt, galvenais, lai vīrietis apzinās, ka viņam laikus jāapmeklē speciālists, smagās situācijās ārstēšanu uzticot jau stacionāra ārstiem.

VIEDOKLIS


P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra urologs Pēteris Vaganovs: “Astoņdesmitgadīgam vīrietim prostatas audzēja norise parasti ir labdabīga un ļoti lēna. Mūsu mērķauditorija ir darbspējīgi vīrieši 45 – 50 gadu vecumā, mums arī jāstrādā gan ar ģimenes ārstiem, gan sabiedrību, gan šeit slimnīcā ar citiem ārstiem, lai būtu izpratne, ka prostatas vēzis ir bieds tieši gados jaunākiem, darbspējīga vecuma vīriešiem, nevis sirmiem onkulīšiem, kuri, piemēram, pārcietuši insultu un kuriem vēl sāk meklēt, vai nav prostatas vēzis.”