Piejūras slimnīcai šodien aprit deviņi gadi.
Aigars Puks, valdes priekšsēdētājs:
Deviņi gadi, tas ir it kā maz, bet esam daudz paveikuši šajā laikā- izdzīvojuši apvienošanās grūtības, pārvarējuši krīzi, sakārtojuši slimnīcas infrastruktūru un, manuprāt, ne mazāk svarīgi- saliedējuši kolektīvu.
Ikkatram no mums ir bijuši prieka un gandarījuma brīži, ikkatram nācies pārvarēt arī grūtības. Tā tas būs arī turpmāk, jo onkoloģijā un psihiatrijā vieglu dienu nav. Ir labi, ja darbinieki var paļauties uz kolēģu atbalstu un sapratni, neskatoties uz to, kurā klīnikā, nodaļā vai struktūrvienībā strādā. Tad uz darbu var nākt ar prieku. Ir labi, ja pacienti un viņu tuvinieki ir apmierināti ar mūsu darbu. Tad mūsu paveiktajam ir jēga. Un gandarījums.
Mēs ceram uz prognozējamu un stabilu Valsts finansējumu, adekvātu samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī līdzdalību infrastruktūras tālākā sakārtošanā. Tas ir svarīgi, jo ir lietas, kuras bez naudas nav iespējams paveikt. Bet mūsu pašu rokās ir panākt, lai neieslīgtu rutīnā, lai rosinātu jaunas iniciatīvas, meklētu labākos risinājumus, ārstējot pacientus. Par godu sev, savai profesijai un mūsu slimnīcai kopumā!
Imants Strolis, valdes loceklis, Psihiatriskās klīnikas vadītājs:
Esam savulaik cēluši grandiozus plānus, daudzi no tiem nav piepildījušies, bet kopumā varu būt gandarīts, ka slimnīca lēni un mērķtiecīgi attīstās. Attīstās šeit, Piejūras parkā, ne ārpus pilsētas vai kādas jaunceltnes desmitajā stāvā.
Pozitīvās pārmaiņas infrastruktūras sakārtošanā un personāla izglītošanā ir devušas rezultātus arī mūsu pacientu ārstēšanā. Krasi samazinājusies psihiatrisko pacientu agresivitāte, tas nav pat salīdzināms ar situāciju pirms gadiem desmit, kad iekšēji smagi incidenti bija ikdiena. Sakārtota vide, plašākas telpas, mazāks gultu skaits palātās- tas ir devis rezultātu. Ne mazāk svarīgi, ka arī personālam ir nesalīdzināmi labāki darba apstākļi.
Jāatzīmē, ka krasi mainījusies pacientu attieksme pret mūsu klīniku, viņi labprātāk pieņem palīdzību, mazāk saskata mūsos pretiniekus, arvien retāk pacientu ārstēšanai nepieciešams tiesas akcepts. Tie ir atzīstami sasniegumi!
Uzskatu, ka šobrīd par maz mēs saviem pacientiem varam piedāvāt rehabilitācijas iespēju, alternatīvas terapijas. Pareizi būtu, ja Psihiatriskās klīnikas stacionārā uzturētos tikai tie pacienti, kuriem tas tiešām nepieciešams. Šodien turpat 20 pacientu, tas ir gandrīz vesela nodaļa, šeit uzturas tikai tāpēc, ka viņiem neviens nespēj piedāvāt alternatīvu sociālās aprūpes sistēmu, kas būtu piemērota tieši viņu individuālajām vajadzībām. Tas ir paradokss, ka valsts veselības un sociālās sistēmas savstarpēji ķīvējas, kurai jāuzņemas atbildība par mūsu pacientiem, bet problēmu saknē nerisina.
Laba stacionārā un ambulatorā ārstēšana, daudzveidīgas rehabilitācijas un socializācijas iespējas, uz pacientu individuālajām vajadzībām vērsta medicīniskā un sociālā aprūpe, mediķu un sociālo darbinieku profesionāla sadarbība- tādu es redzu mūsu klīnikas nākotni!
Anna Krilova, Onkoloģiskās klīnikas vadītāja:
Esmu patiesi priecīga, ka šo deviņus gadu laikā esam spējuši ne vien izdzīvot un pastāvēt, bet attīstīties pa spirāli uz augšu. Šodien slimnīca ir pārvērtusies, daudz spēka un līdzekļu ieguldīts tās sakārtošanā. Īpaši tas sakāms par Psihiatrisko klīniku, kur ar prieku var ieiet jebkurā nodaļā, jebkurā palātā. Esmu pateicīga un gandarīta, ka par pašu līdzekļiem spējām iegādāties jaunu datortomogrāfu.
Lielas izmaiņas notikušas arī personāla kvalifikācijā- daudzi ieguvuši augstāko izglītību, pilnveidojuši savas profesionālās prasmes. Mums ir ļoti labi un zinoši vidējie un zemākie medicīnas darbinieki. Šodien lielu paldies gribu pateikt Onkoloģiskās klīnikas vecākajai māsai Rigondai Kalnai un visai viņas komandai!
Lai arī turpmāk mēs spētu veiksmīgi attīstīties, mums nepieciešami jauni ārsti un jauni, gudri speciālisti. Mūsu pašvaldība ir labs atbalsts šīs problēmas risināšanā, bet es sagaidu arī valstisku politiku, lai reģionālās slimnīcas varētu saņemt speciālistu papildinājumu.
Mūsdienu civilizācijā vēzis ir kļuvis par ierastu saslimšanu, tāpēc svarīgi ar to rēķināties. Katra atbildība par savu veselību, agrīna diagnostika- vismaz 75 procenti pacientu ar pirmās vai otrās vēža stadijas diagnozi,- tas ir mans sapnis turpmākajiem gadiem. Tā mēs varam pasargāt no smagiem emocionāliem pārdzīvojumiem ne tikai slimniekus un viņu tuviniekus, bet arī savu personālu.
Mūsu slimnīcā ir visi priekšnoteikumi, lai izveidotu onkoloģiskajiem pacientiem un viņu tuviniekiem psiholoģisko rehabilitāciju. Par tādu nepieciešamību šodien vairs nav nepieciešams diskutēt, tas ir pierādīts. Ja nākamajā gadā Valsts budžetā tam neatradīs līdzekļus, tad mums pašiem jāsaliek visi prāti kopā, kā to nodrošināt. Abām mūsu klīnikām ir savstarpēji vairāk un veiksmīgāk jāsadarbojas!
atpakaļ
