Cilvēkam, kas uzņemsies atbildību par Veselības ministriju, ir jābūt politiskajam "smagsvaram" ar spējām ik dienu pieņemt nopietnus un tālejošus lēmumus, aģentūrai LETA norādīja biedrībā "Veselības projekti Latvijai".

Biedrībā uzsvēra, ka partiju programmās un priekšvēlēšanu debatēs iezīmējās daudzi veselības aprūpes jomas jautājumi, par kuriem politiķi bija vienisprātis, piemēram, mērķtiecīga atalgojuma palielināšana veselības aprūpes darbiniekiem ir svarīga prioritāte, turklāt jau šogad sperot pirmos soļus atalgojuma palielināšanas virzienā.

"Mediķi droši vien būs ieguvēji no tā, ka jau pirmsvēlēšanu periodā lielākā daļa partiju bija vienotas jautājumā par nepieciešamību novirzīt būtisku finansējumu veselības nozarē strādājošajiem. Mēs ceram, ka politiķi savus solījumus turēs un arī 2019.gadā ārsti un medmāsas sajutīs būtisku atalgojuma palielinājumu savos makos," pauda biedrībā, atgādinot, ka vairākas partijas arī apliecinājušas, ka ir ārkārtīgi svarīgi pārskatīt un veidot reālistiskus veselības pakalpojumu izmaksu tarifus.

Biedrībā akcentēja, ka ir virkne jautājumu, par ko politiķu viedokļi priekšvēlēšanu periodā būtiski atšķīrās, piemēram, par to, vai Veselības aprūpes finansēšanas likums ir jāmaina vai jāatceļ vispār.

Izaicinājumi politiķiem gaidāmi arī saistībā ar farmācijas nozari, vērtēja organizācijā. Neskatoties uz to, ka vairāku partiju solījumos bija iekļauta zāļu cenu samazināšana, biedrības ieskatā, šī solījuma izpildei būs nepieciešama pārdomāta rīcībpolitika, lai ne tikai samazinātu cenas, bet arī nodrošinātu zāļu un aptieku pieejamību. Būs vajadzīgs stingrs mugurkauls un pretspars nozarē ietekmīgajam zāļu ražotāju un izplatītāju lobijam.

Biedrība pozitīvi vērtē to, ka Saeimā ir ievēlēti līdz šim tur nebijuši cilvēki, turklāt, tās ieskatā, arī enerģiski. "Tas nozīmē, ka ievērojami mainīsies arī Sociālo un darba lietu komisijas sastāvs, kas daudzus gadus bija nemainīgs un vismaz veselības jomā nestrādāja tik efektīvi, kā to vēlējās sabiedrība un nevalstiskās organizācijas," vērtēja biedrībā.

Domājot par veselības politikas tālāku veidošanu, ir redzams, ka Saeimā ievēlētie jaunie politiķi izprot nozares problēmas, grib spēcināt valsts lomu veselības aprūpē un uzlabot veselības aprūpes pieejamību, uzskata biedrībā. "Mūsuprāt ir būtiski, ka vairākas partijas apliecinājušas savu atbalstu pašvaldību skaita samazināšanai, kas varētu palīdzēt ieviest efektīvākus risinājumus medicīnā, lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti un efektivitāti," norādīja biedrībā.

Biedrībā gan pauda, ka ar prognozēm par iespējamo veselības ministra amata kandidātu tā pagaidām ir piesardzīga, jo tradicionāli ir vērojams, ka Veselības ministrija nav pati iekārojamākā.

Apskatot partiju piedāvājumu, biedrībā norādīja, ka teorētiski nozari varētu turpināt vadīt arī līdzšinējā nozares ministre Anda Čakša (ZZS), jo Zaļo un zemnieku savienība priekšvēlēšanu laikā izvēlējās Veselības ministriju kā savu prioritāro nozari, tomēr nav skaidrs, vai politiskais spēks šādu nostāju saglabās arī tad, ja viņu pārziņā nebūs Finanšu ministrija, un vai citas partijas būs gatavas Čakšai nozari uzticēt.

"Tas būs redzams tikai pēc partiju savstarpējām sarunām. Mēs ministra amatā vēlētos redzēt cilvēku ar skaidru un plašu redzējumu par to, kādai veselības aprūpes sistēmai jābūt nākotnē, tādu, kas labi orientējas visas nozares problemātikā, balsta savus lēmumus uz pierādījumiem un spēj virzīt pacientiem svarīgas reformas par spīti dažādu ieinteresētu pušu pretestībai," pauda biedrībā.

Organizācijas ieskatā, veselības nozarē nekad nebūs iespējams veikt izmaiņas, kuras būs tīkamas visiem, tāpēc cilvēkam, kas uzņemsies atbildību par šo nozari, ir jābūt politiskajam "smagsvaram" un spējīgam ik dienu pieņemt nopietnus, sarežģītus lēmumus, kam būs tālejošas sekas. Vēlams, lai potenciālais veselības ministrs būtu ar savu iepriekšējo darbību pierādījis, ka šiem kritērijiem atbilst.

Kā ziņots, parlamentā iekļuvušas partijas valdības veidošanas iniciatīvu sākotnēji grasās ļaut uzņemties populārākajiem politiskajiem spēkiem aiz "Saskaņas" - "KPV LV" un Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), savukārt "Saskaņu" iesaistīt valdības veidošanas sarunās parlamentā iekļuvušās partijas neplāno, liecina aģentūras LETA aptaujāto politiķu paustais.

Atbilstoši jaunākajiem rezultātiem, "Saskaņa" nākamajā parlamentā iegūs 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, "Attīstībai/Par" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - pa 13, Zaļo un zemnieku savienība - 11, bet "Jaunā Vienotība" - astoņas deputātu vietas.

Gan "KPV LV", gan JKP pauduši gatavību uzņemties valdības vadīšanu.

medicine.lv