Nepiešķirot finansējumu, slimnīcām liek akreditēt laboratorijas
Veselības ministrija reģionālajām slimnīcām uzdod par pienākumu ISO standartiem akreditēt savas jau kvalitātes standartiem atbilstošās laboratorijas, šim mērķim atsakot valsts finansējumu. Tas slimnīcām būtiski sadārdzinās laboratoriju uzturēšanas izdevumus, atraujot pacientu ārstēšanai un izmeklēšanai paredzētos līdzekļus.
Latvijas Slimnīcu biedrība uzskata, ka ieviestā norma liecina par privātu interešu īstenošanu konkurences ierobežošanai. Uzliekot nepamatotas papildus prasības daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcām, to darbība tiek padarīta nerentabla un slimnīcām var nākties laboratoriju pakalpojumus nodot privātam sektoram, kur šāda prasība tiek izpildīta.
Jāpiebilst, ka akreditācija atbilstoši prasītajiem LVS EN ISO 15189 standartiem ir ieviesta "E.Gulbja laboratorijā" un izmaiņas par šādas prasības iekļaušanu MK noteikumos tika sagatavoti laikā, kad Veselības ministrs bija E.Gulbja laboratorija līdzīpašnieks Didzis Gavars. Atbilstoši Veselības ministrijas atbildei, šobrīd ir akreditējušās arī citas privātas laboratorijas, kā arī valsts slimnīcu atsevišķas laboratoriju daļas, kas izskaidrojams ar papildus finansējuma nepārtrauktu piešķiršanu tieši valsts īpašumā esošajām slimnīcām, nevienlīdzīgi apdalot reģionu slimnīcas.
Atšķirībā no privātā sektora laboratorijām, daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcas strādā 24 stundas diennaktī un slimnīcu laboratorijas nodrošina operatīvu laboratorisko izmeklējumu veikšanu nepārtraukti. Visām laboratorijām, atbilstoši esošajai likumdošanai, ir izstrādāta sava iekšējā kvalitātes kontroles sistēma un laboratorijas atbilstoši tās darbības jomai piedalās ārējās kvalitātes kontroles programmās un datu salīdzināšanu veic ar Somijas laboratorijām, kas līdz šim ir noteicis laboratorijas veiktā darba precizitāti.
Situācijā, kad valstī nav pietiekama finansējuma stacionāro medicīnisko pakalpojumu sniegšanai, nav saprotama Veselības ministrijas nostāja slimnīcas apgrūtināt ar papildus izdevumiem laboratoriju akreditācijas jomā, kas tiktu dublēti ar jau šobrīd esošajām kontroles sistēmām. Nekādus uzlabojumus analīžu rezultātos šī prasītā akreditācija nedos, vien lieku birokrātiju, formālu papīru un cilvēkresursu ikdienas darbu.
Veselības ministrijas atbildē norādīts, ka papildus līdzekļi šo noteikumu izpildei 2015. gada budžetā netiks ieplānoti un slimnīcām nepieciešamais finansējums būs jārod savu individuālo budžetu ietvaros. Tātad būs jāatņem finansējums ārstēšanai, būs jāsamazina izmeklējumu skaits. MK izpilde ir svarīgāka par pacientu ārstēšanu.
Zīmīgi, ka minēto akreditāciju var veikt tikai viena monopoliestāde LATAK. Tāpat Latvijas slimnīcu biedrība norāda uz normas prettiesiskumu, nosakot konkrētu LVS ES ISO standartu, jo kvalitātes standarti var būt dažādi un ISO ir tikai viens no starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem, bet nebūt ne vienīgais. Šis jautājums ir pārrunāts ar speciālistiem un juristiem un Latvijas Slimnīcu biedrība ir gatava savu viedokli aizstāvēt arī tiesu instancēs.
medicine.lv
Foto: Edijs Pālens/LETA
atpakaļ
