Vecākas aptaujas

Latvijas veiksmes stāsts – unikālais pretvēža vīruss

22.05.2014

Vēzis ir viena no nopietnākajām slimībām mūsdienu pasaulē, otrais izplatītākais nāves iemesls pēc sirds un asinsvadu slimībām. Universālās zāles, kas varētu izglābt no vēža, joprojām nav izgudrotas, taču zinātne nestāv uz vietas. Tūkstošiem zinātnieku visā pasaulē ir pievērsušies cīņai ar šo slimību: tiek uzlabotas tradicionālas metodes, tiek eksperimentēts ar dažādu terapiju kombinēšanu, kā arī tiek meklētas pilnīgi jaunas pieejas.

 

Pēdējos gados arvien vairāk zinātnieku sāk domāt, ka cīņā ar vēzi ir jāiesaista cilvēka imūnsistēma, jo pēc savas būtības imūnsistēmas pamatfunkcija ir aizsargāt cilvēka organismu no infekcijām. Līdz ar to, zinātniekiem nepieciešams “iemācīt” imūnsistēmu atpazīt vēža šūnas un iznīcināt tās tāpat kā citu cilvēka organismam svešu ģenētisku informāciju (infekcijas). Kā rāda pēdējo gadu sasniegumi, to ir iespējams panākt, izmantojot ārstēšanās procesā onkolītiskos vīrusus, kuriem piemīt spēja atrast un likvidēt ļaundabīgās šūnas. Pēdējos 20 gados zinātnieki ASV, Ķīnā, Kanādā, Japānā un Vācijā ir pievērsušies šādu vīrusu testēšanai. Klīnikās un zinātniskajos centros aktīvi notiek klīniskie pētījumi pretvēža vīrusu izpētes jomā. Taču jāsaka, ka kamēr pasaules gaišie prāti darbojas pie onkolītisko vīrusu saturošo zāļu izstrādes, ir viena valsts, kurā šādas zāles jau ir atklātas. Tā ir mūsu pašu Latvija.

 

Grūti tam noticēt, taču Latvijas zinātniekiem jau 60-jos gados izdevās konstatēt līdz tam pasaulei nezināmu parādību, ka cilvēka zarnu vīrusi, kas iegūti no mazu bērnu zarnu trakta, spēj iznīcināt cilvēka audzējus. A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā (tagad RSU A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts) tika atklāta Viroterapijas (vīrusu terapija) laboratorija, kur, profesores Ainas Mucenieces vadībā, zinātnieku grupa uzsāka šīs parādības padziļinātu izpēti. Laboratorijā tika pārbaudīti dažādi zarnu vīrusu tipi un tika atklāts viens, kuram piemīta visizteiktākās onkolītiskās īpašības. Šo vīrusu nosauca par Rigvir (Rīgas vīruss). Sākumā vīruss tika pārbaudīts uz dzīvniekiem, bet, pēc atļauju saņemšanas, sekoja pētījumi arī uz cilvēkiem onkoloģiskajās slimnīcās Latvijā un citur Padomju Savienībā. Pētījumu rezultāti pierādīja, ka vīruss ir nekaitīgs slimniekiem un epidemioloģiski drošs, ka tas spēj izraisīt ne tikai audzēja regresiju, bet arī organisma imūnreakcijas aktivāciju un specifisku antivielu sintēzi. Tas nozīmēja, ka pat neglābjami nolemtajiem slimniekiem bija iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

 

90-tajos, pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atjaunošanas, Rīgas vīrusa liktenis bija apdraudēts. Zinātnei tika veltīts ļoti maz uzmanības, jo valstij bija jārisina citas svarīgas problēmas. Iespējams, ka viroterapijas zāles, kuru izstrādē un izpētē piedalījās tūkstoši cilvēku, tā arī nenonāktu līdz vēža pacientiem.

 

Taču, pateicoties pašaizliedzīgam zinātnieku darbam, ir izdevies saglabāt pētījumu rezultātus un vīrusa paraugus, lai jaunajā gadsimtā turpinātu zāļu reģistrācijas procesu.

 

2004. gadā zāles tika reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā, bet jau 2011. gadā Latvijas iedzīvotāji saņēma vēl vienu priecīgu ziņu – Rigvir kā recepšu zāles slimniekiem ar ādas melanomas diagnozi tika iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. 

 

Rigvir šobrīd ir vienīgais ģenētiski nemodificētais vīruss onkoloģijas nozarē, kas ir oficiāli reģistrēts un tiek izmantots ārstu klīniskajā praksē. Tās ir dzīvs, nepatogēns, labi panesams un, kas ir ļoti būtiski, tam praktiski nav blakusefektu. Ļoti retos gadījumos var būt novērojama paaugstināta temperatūra, nogurums un sāpes audzēja apvidū. Izņemot pretaudzēja iedarbību – spēju atpazīt, atrast un iznīcināt audzēja šūnas, vīrusam piemīt arī imūnmodulējošā iedarbība – tas spēj modulēt ļaundabīgo šūnu virsmu struktūras, tādējādi aktivizējot imūnsistēmas dabiskās aizsardzības funkcijas.

 

Vīruss iedarbojas tikai uz ļaundabīgajām šūnām, līdz ar to tas ir nekaitīgs veselajām šūnām cilvēka organismā.

 

Īpaši efektīvi vīruss iedarbojas uz melanomu un aizkuņģa dziedzera vēzi (kas nav jūtīgi pret ķīmijterapiju un staru terapiju), kā arī ir pierādīta tā efektivitāte sekojošo vēža veidu gadījumos: kuņģa vēzis, taisnās un resnās zarnas vēzis, urīnpūšļa vēzis, nieres vēzis, prostatas vēzis, plaušu vēzis, dzemdes vēzis, kā arī vairāki sarkomu veidi: limfosarkoma, rabdomiosarkoma, angiosarkoma, retikulosarkoma.

 

Šodien ar viroterapijas attīstību Latvijā un pasaulē nodarbojas Latvijas Viroterapijas Centrs (LVC). LVC sniedz pacientu konsultācijas, apmāca un sertificē ārstus viroterapijas praktiskajā pielietošanā un imūnstatusa noteikšanā, piedalās starptautiskajās konferencēs un semināros. LVC aktīvi izmanto pārrobežu medicīnas iespējas – pateicoties medicīnas tūrismam, Latvijas viroterapija ir spējusi palīdzēt ne tikai mūsu valsts iedzīvotājiem, bet arī pacientiem vēl no 27 pasaules valstīm. Interese par viroterapiju un Rigvir turpina augt, tāpēc LVC dibina pārstāvniecības citās valstīs un meklē sadarbības klīnikas, piesaistot vietējos ārstus un onkoloģiskos centrus, kas ir ieinteresēti jaunu, efektīvu vēža terapijas metožu attīstīšanā un izmantošanā. Starptautiskajos medijos regulāri parādās ziņas par Latvijas zinātnieku izcilajiem sasniegumiem viroterapijas jomā. Šobrīd droši var apgalvot, ka Latvija pelnīti tiek saukta par viroterapijas lielvalsti.

atpakaļ