Laiks, kad melanoma bija audzējs ar minimālām ārstēšanas iespējām, ir pagātne

Vēža slimniekiem pēdējais gads nesis jaunas cerības un iespējas. Sekojot attīstīto valstu praksei vēža ārstēšanā izmantot jaunākos zinātnes sasniegumus, arī Latvijā valsts sākusi kompensēt jaunākās paaudzes zāles vairāku audzēju, tostarp krūts, prostatas, neiroendokrīno un citu vēža veidu ārstēšanai. Iespēja dzīvot ilgāk pat vairākus gadus, pateicoties jaunajām zālēm, tagad tiek dota arī ādas vēža jeb metastātiskās melanomas pacientiem, kurus iepriekš ārstēja ar mazefektīvām zālēm.

Melanoma – agresīva un viltīga

Latvijā ar melanomu jeb ādas vēzi jeb ik gadu saslimst aptuveni 200 cilvēku jeb 10 uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Visbiežāk slimo 40–60 gadu vecumā, turklāt sievietes – uz pusi biežāk nekā vīrieši. Nereti saslimt arī gados jauni cilvēki. "Melanoma ir ļoti viltīga. Cilvēkam ilgstoši var nebūt nekādu sūdzību, un tikai padziļināti izmeklējumi atklāj, ka audzējs jau izplatījies organismā jeb attīstījušās metastāzes," stāsta Eva Vecvagare, Latvijas Onkoloģijas centra onkoloģe-ķīmijterapeite.

Diemžēl metastātiskā formā melanoma ir viens no agresīvākajiem audzējiem, tā ātri progresē un prognoze, nesākot ārstēšanu, ir bēdīga: vienu gadu izdzīvo vien ceturtā daļa pacientu, bet kopējā dzīvildze ir seši mēneši. Latvijā, pēc SPKC datiem, 2017. gadā uzskaitē bija 108 pacienti ar metastātisku ādas melanomu. Pirmreizēji metastātiskā melanoma ik gadu tiek noteikta 15–20 cilvēkiem.

No ratiņkrēsla atkal dzīvē

Par laimi, laiks, kad melanoma bija audzējs ar minimālām ārstēšanas iespējām, ir pagātne. Pēdējo desmit gadu laikā melanomas terapijā pasaulē ir notikusi īsta revolūcija. "Ir radīti tiešām unikāli imūnterapijas un mērķterapijas medikamenti, kas mērķtiecīgi iznīcina vēža šūnas un ievērojami pagarina dzīvildzi. Tas ir pilnīgs pretstats tradicionālajai ķīmijteraijai,  uz kuru reģēja tikai 10% pacientu un terapijas efekts bija tuvu nullei.," stāsta onkoloģe.

Pērn arī Latvijā metastātiskas melanomas ārstēšanai valsts kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļautas ilgi gaidītās modernās zāles: sākotnēji pacientiem ar pozitīvu BRAF gēna mutāciju, bet rudenī – arī BRAF negatīvas melanomas ārstēšanai.

"Ārstēšanas rezultāti ir tiešām iepriecinoši. Ja ikdienā pati ar šiem pacientiem nestrādātu, būtu grūti noticēt," stāsta terapeite. Piemēram, pacients ar kakla ādas melanomu mēneša laikā pēc jauno zāļu lietošanas no bezcerīgi slima cilvēka ratiņkrēslā atgriezies dzīvē. "Viņam bija metastāzes ādā, gļotādā, limfmezglos, zarnās. Tika veiktas vairākas operācijas un cerību praktiski nekādu. Pēc pirmā zāļu kursa tas, ko redzēju, bija kā brīnums – visi veidojumi uz ādas, kakla bija pazuduši, cilvēks pats pie auto stūres ieradās uz vizīti, atkal enerģisks un gatavs dzīvot," stāsta ārste.

Dzīvo ilgāk un labāk

Pateicoties jaunajām zālēm, vidējā dzīvildze metastāstiskās melanomas pacietiem sasniedz  22–25 mēnešus, bet ir pacienti, kas dzīvo arī ilgāk. Piemēram, kāda jauna sieviete, kas jaunās zāles sākusi lietot jau pirms pieciem gadiem zāļu ražotāju apmaksātās līdzjūtības programmas ietvaros, joprojām turpina terapiju, vada savu biznesu un sapņo par ģimenes pieaugumu, stāsta ārste. Būtiski, ka jaunajām zālēm ir daudz mazākas blaknes nekā ķīmijterapijai, kas ārstēšanās laikā ļauj cilvēkam būt aktīvam un labi justies.

 "Jā, jaunās zāles ir dārgas, taču ieguvums cilvēkam, kuram terapija ir iedarbīga, nav mēnesis vai divi, bet tiešām būtisks – vairāki gadi. Tas ir laiks, kurā var audzināt bērnus un mazbērnus, būt kopā ar ģimeni, būt aktīvs un pat strādāt. Tā ir milzīga vērtība, ko nedrīkst novērtēt par zemu," stāsta onkoloģe-ķimijterapeite.

Kā atzīst ārste, tagad viņai vairs neesot kauns braukt uz starptautiskiem kongresiem, tikties ar ārvalstu kolēģiem onkologiem, jo Latvijā ārstēšanas iespējas ir teju līdzvērtīgas tām, kādas bauda pacienti attīstītajās valstīs. Tomēr onkoloģija ir joma, kas strauji attīstās, un jau tagad iezīmējas problēma, ka pacientiem, kuriem valsts kompensētā terapija nav iedarbīga, nav iespēju pielietot citas zāles. Reizēm bažas rada arī tas, vai konkrētam pacientam pieejamā terapija ir vispiemērotākā situācijā, kad pacientu sadalījums ir tikai pēc BRAF gēna mutācijas, norāda ārste.

Lai melanomu sekmīgi ārstētu, ļoti svarīgi ir audzēju atklāt pēc iespējas agrāk, jo radikāla vēža operācija nodrošina vislabākos ārstēšanas rezultātus jeb piecu gadu dzīvildzi 90–95% pacientu. Tāpēc, pamantot uz ādas aizdomīgus veidojumus, izmaiņas ādā vai dzimumzīmēs, noteikti jādodas uz vizīti pie ārsta dermatologa, uzsver onkoloģe.

atpakaļ