Kāpēc rīkojamies ačgārni, ne atbilstoši patiesajām vēlmēm

Kad domas un jūtas nesakrīt ar to, ka rīkojies

Vai esat pamanījis, ka ikdienā nereti tavi nodomi paliek nerealizēti vai pēkšņi maina savu izpausmi pa simt astoņdesmit grādiem. Piemēram, gribat tikt pie slaida vidukļa, bet ēdat vienu bulciņu aiz otras. Brīvdienās esi nodomājis “izvest sevi” svaigā gaisā, bet svētdienas vakarā attopaties, ka laiks pavadīts pie datora kastes vai dīvānā, skatoties seriālus. Un vēl – ej uz veikalu pēc sāls, bet sakrauj pilnu grozu produktu, un sāli aizmirsti. Darbu starplaikos pagatavo sev kafiju, taču atceries par to, kad tā jau ir auksta.

It kā sīkumi, taču ikdienā caur tiem tu vari pamanīt savas attiecības ar sevi. Un attiecības ir neizbēgamas, tās vienkārši ir – kā laiks, kā gaiss, kā zeme un debesis. Tās ir klāt esošas tev arī tad, kad esi viens. Tu pastāvīgi esi attiecībās. Cik to tu pamani, pievērs tam uzmanību un veido ir atkarīgs no tavas gribas būt ar sevi veselīgās, saskanīgās, patiesās attiecībās.

Kamēr neapstāsies, neieklausīsies un nepavērosi kā izturies pret sevi, kā pierunā, apmāni, kā izvairies no savām jūtām, tikmēr līdzīgas situācijas viena aiz otras ierauj tevi trauksmainajā dzīves mutulī. Un labi, ja attapies, pirms tavs ķermenis ir devis slimības signālus, ka esi apmaldījies, un kaut kas īsti nav ar tavām attiecībām kārtība.

Ja esi vērīgs, tad vari ieraudzīt, cik neparastus paradoksus veido arī savstarpējās attiecībās.

Vidusskolā mācoties, novēroju kādu meiteni ar puisi, kuri nepārtraukti izrādīja viens otram savu uzmanību diezgan netīkamā veidā. Viņa saplēsa viņam grāmatu. Viņš uzlēja kefīru uz viņas sola. Viņa viņu kritizēja, izteica skaļas piezīmes. Viņš noslēpa viņas dienasgrāmatu. Pēc vidusskolas viņi aprecējas. Un, iespējams, vēl šodien dzīvo laimīgi.

Vīrietis patīk, bet es aizgriežu galvu

Taču ne vienmēr otrs var nolasīt mūsu domas un jūtas, kas slēpjas aiz mūsu ačgārnās rīcības. Un ne vienmēr mēs šis dīvainās rīcības pamanām, aiz kurām slēpjas mūsu patiesās vēlmes. Piemēram, jauna sieviete vēlas veidot attiecības, taču tiklīdz ierauga vīrieti, kurš viņai simpatizē, tā griež galvu uz otru pusi un, no tā ko jūt, ir gatava bēgt vai zemē ielīst. Atpazīstot savu ačgārno rīcību, rodas iespēja ieraudzīt savu patieso vēlmi, kuru, nezin kāpēc, tik grūti ir nosaukt vārdā.

Piemēram, viņa ir daudz un cītīgi mācījusies, vēlēdamās veidot skaistāku un labāku pasauli sev apkārt. Viņa ir kļuvusi par liela kolektīva vadītāju, tai pašā laikā viņa nemitīgi ir neapmierināta ar saviem darbiniekiem, un nespēj veidot draudzīgas un ilglaicīgas attiecības. Kāda tad ir viņas patiesi dziļā vēlēšanās?

Un te vēl viena nereti sastopama situācija. Viņa gaida savu mīļoto, pagatavo vakariņas no visas sirds, un vēlas būt samīļota un uzklausīta. Viņš pārnāk noguris un runā tik par darbu. Viņa klusē, nesaka viņam savu vēlmi, un aiziet otrā istabā.

Viņš ļoti mīl savu sievu un ģimeni, viņš vienmēr to ir gribējis, bet ļoti daudz laika pavada darbā, un retās kopā būšanas ar tuvajiem vienmēr beidzas ar asiem strīdiem.

Viņa ļoti grib tuvas attiecības, savstarpēji atklātas un uzticīgas, taču nevēlas vai nespēj dalīties savos emocionālajos pieredzes pārdzīvojumos.

Kāpēc tas tā nereti notiek? Gribi būt patiess un tāds kāds savā būtībā esi, un atkal, un atkal kaut ko noklusē un nepasaki līdz galam, vai tas, ko pasaki, ir “galīgi garām”.

Tavas attiecibas ar citiem spoguļo tavas attiecības ar sevi.

Attiecības ir kā dzīvības ūdens. Otrs ir nepieciešams, lai attīstītos, lai bagātinātos, lai pilnveidotos. lai augtu, lai radītu. Tieši attiecībās mēs varam izzināt un ieraudzīt sevi, apzināties un mainīties.

Liekas, ka tas neciešamais ir otrs

Kamēr tu neesi sapratis, apzinājies savas emocijas un jūtas, pieņēmis, ka tās pats radi, un vari tās arī ietekmēt, tikmēr arī maldies un izjūti neapmierinātību, bailes vai vilšanos attiecībās ar citiem. Piemēram, tu ieraugi konkrētu cilvēku, un pamani, ka paliec saspringts, satraukts vai apmulsis. Tu nepievērs uzmanību savām jūtām, bet parasti nodomā – viņš ir tāds netīkams, neciešams, par viņu jau daudzi tā runā. Tu centies viņam to norādīt vai izvairies no patiesas satikšanās ar konkrēto cilvēku. Un nepadomā, ka pats esi tikko radījis šo netīkamo attieksmi un situāciju.

Katra situācija, kurā novibrē tava iekšēja miera līmenis uz apmierinātības vai neapmierinātības pusi dod iespēju tev izzināt savu jūtu, instinktu, vēlmju un pieredzes pasauli daudz plašāk un dziļāk.

Jo vairāk nebēdz no savām jūtām un sāc tās iepazīt, jo vairāk atklāj savu iekšējo pasauli un savas iespējas.

Mums katram ir savas sirds zināšanas, ar kurām ierodamies jau šajā pasaule. Zināšanas, lai spētu mīlēt un būt mīlētiem, lai prastu gūt sirds mieru un justos laimīgi ar sevi un attiecībās. Šīm sirds gudrībām mums ir vienkārši jāatveras, jāatceras un jāmācās tās ikdienā izmantot.

 

Šobrīd ir iespēja pievienoties eksistenciālās psihoterapeites Antras Slokas-Jakovļevas dadītai “Dzīves pieredzes gruapi”.

“Grupa ir maza attiecību pasaule, kurā neizbēgami atdarinām jau iemācītos un ierastos attiecību modeļus. Piedaloties dzīves pieredzes grupā mēs bagātinām savu attiecību pieredzi un paplašinām redzējumu. Kopā esot ir iespējams vairāk apzināties savus saskarsmes ieradumus un tos mainīt.

Dzīves pieredzes grupas darbā tiek integrēta individuāla pieeja katram dalībniekam, grupas darbs “šeit un tagad”, ķermeņa kustības un biodanza metodika. Dalībniekiem tiek piedāvāts iepazīt, apzināties un pilnveidot savas personības attīstības virzības kvalitātes,” raksta grupas vadītāja.

Grupā ir iespējas: vairāk apzināties un izpaust savas jūtas, emocijas, domas un vēlmes; justies brīvi, saskaņā ar sevi un harmonijā ar citiem; patiesi dalīties, dot un saņemt to, ko redzam, dzirdam un jūtam; apzināties, uzdrošināties un atvērties jaunajam attiecībās.

Grupas norise : no 13. oktobra līdz 13. aprīlim. Septiņus mēnešus, divas sestdienas mēnesī. Vairāk informācijas:  antrasprakse.lv

Raksta autore: eksistenciālā psihoterapeite Antra Sloka-Jakovļeva

atpakaļ