Kā palīdzēt bērnam tikt galā ar bailēm
Gandrīz visi bērni pārdzīvo kādas iracionālas bailes un vecāki nespēj pilnībā aizsargāt bērnu no visa, kas varētu viņu izbiedēt.
Vecāku uzdevums – neviļus nepastiprināt šīs bailes un parādīt, ka ar tām var tikt galā.
Kā to izdarīt, portālā Psychologies skaidro bērnu psiholoģe Marija Hartvela-Vokere.
Vecāki bieži jautā psiholoģei, kā palīdzēt bērnam atbrīvoties no bailēm. 90 procenti bērnu vecumā no 2 līdz 14 gadiem piedzīvo tādas vai citādas iracionālas bailes. Visbiežāk tās ir bailes no tumsas, dažiem dzīvniekiem, izdomātiem monstriem, spokiem. Lielākoties gadu gaitā šīs bailes vājinās vai izzūd pavisam. Taču gadās, ka tās nerimstas un traucē normālai bērna attīstībai.
No pieaugušo reakcijas uz bērna bailēm atkarīgs, vai bērns kļūs pārlieku trauksmains, vai atradīs metodes, kā tikt galā ar bailēm.
1. Neizliecies, ka nebaidies, ja patiesībā no kaut kā baidies
Bērns ļoti precīzi sajūt, ka pieaugušie viņu māna un sāk baidīties vēl vairāk. Labāk godīgi atzīties, ka tev ir bail, bet centīsies ar to tikt galā.
Izproti savas fobijas. Ja vecāki no daudz kā baidās, piemēram, no suņiem, augstuma, spokiem un tā tālāk, visticamāk, arī bērns no visa baidīsies. Ja jūti, ka iracionālās bailes neļauj dzīvot, jāiemācās tikt ar tām galā ne tikai sevis, bet arī bērna labad.
2. Nemēģini pārliecināt bērnu, ja viņu nomāc iracionālas bailes
Vismaz nesāc ar to. Ja rodas paniska reakcija, jebkuri loģiskie argumenti ir bezspēcīgi. Saproti, ka bērna bailes ir reālas, pat ja tev tās šķiet iracionālas. Parādi bērnam, ka izturies nopietni pret viņa jūtām. Paskaidro, ka esi viņa pusē. Tas vien jau samazinās trauksmi.
3. Nekad nerāj bērnu par viņa bailēm
Viņam būs vēl grūtāk, jo bailēm pievienosies kauns. Ir svarīgi, lai vecāki bērna bailes uzskatītu par vienu no iespējām viņam kaut ko iemācīt, nevis kā rakstura trūkumu.
Uzsver viņa personības stiprās puses, atceries tos gadījumus, kad viņam izdevās pārvarēt bailes. Liec saprast, ka uzskati viņu par pietiekami spēcīgu, lai tiktu galā ar grūtībām.
4. Nenorobežojies no bērna
Ja sodīsi par to, ka viņš no kaut kā baidās (piemēram, ieslēgsi istabā vienu pašu), tā tikai sabiedēsi vēl vairāk un izraisīsi paniku.
Bērns jāuzmundrina un ar vārdiem vien nepietiek. Bērniem labi saprotama pieskārienu valoda.
Maigi apskauj viņu, paņem aiz rokas. Tāds fiziskais kontakts tiek uztverts kā aizsardzība. Tava mierīgā klātbūtne saka, ka ar biedējošo situāciju var tikt galā.
5. Nemeties mierināt, ja esi pārliecināts, ka nekāds kaitējums nav nodarīts
Tavai pārmērīgajai reakcijai būs divas netīšas un nepatīkamas sekas. Pirmkārt, redzot tavu satraukumu, bērns nolems, ka patiešām ir iemesls bailēm. Otrkārt – ja metīsies pie viņa ar apskāvieniem un maigiem vārdiem, viņš atcerēsies, ka drošs veids, kā pievērst uzmanību, ir izlikties, ka esi nobijies.
Esi gatavs atbalstīt bērnu, bet nemeties galējībās. Bērni varēs tikt galā ar bailēm tikai tad, ja viņus iemācīs nevis bēgt no tām, bet ieskatīties sejā.
6. Neizvairieties no vietām, cilvēkiem un lietām, kas bērnam izraisa bailes
Tādā veidā “aizsargājot” bērnu, tu sūti signālu, ka bailes ir pamatotas, un tu netici viņa spējai tikt galā ar situāciju.
Mēģini pakāpeniski pieradināt bērnu pie tā, kas viņam šķiet biedējošs. Virzieties maziem solīšiem. Piemēram, viņš baidās no lieliem suņiem. Iesākumā palasiet grāmatas, kurās ir “labi” suņi. Tad kopā parotaļājieties ar rotaļlietu suni. Tad iepazīstini bērnu ar kādu draugu mazo sunīti. Visbeidzot piedāvā noglaudīt lielu suni.
7. Nenovērtē par zemu darbu ar bailēm
Iemācīt bērnu adekvāti reaģēt uz kaut ko jaunu, neparastu, neparedzamu, biedējošu, ir ārkārtīgi svarīgi. Tas attīsta pārliecību par sevi un patstāvību. Uzdevums ir nodrošināt ar “instrumentiem”, ar kuru palīdzību viņš spēs novērtēt riskus, adekvāti reaģēt uz jebkuru jaunu situāciju un izturēt to briesmīgo, ko nevar mainīt.
Apzināti jāveido stabila personība. Lasi viņam grāmatas, kurās bērni pārvar bailes. Māci relaksācijas paņēmienus. Slavē katru reizi, kad viņš izrādījis drosmi. Iemāci, kā atšķirt pamatotas bailes, kas signalizē, ka jābūt uzmanīgam, un bailes, kas aizšķērso ceļu pie kaut kā jauna un noderīga.
