Vecākas aptaujas

Kā noteikt, vai tuvinieki sirgst ar šizofrēniju?

22.05.2014

Ļoti bieži par šizofrēniju mēdz dēvēt jeb­kuru psihisku traucējumu. Psihiskās slimības ietekmē bioloģiskie un psihosociālie faktori, nosliece uz slimību, kā arī ārējā vide un stress.

 

Šizofrēnijai raksturīgi realitātes uztveres vai interpretācijas traucējumi, kas kavē atšķirt reālo no nereālā un visbiežāk izpaužas kā dzirdes halucinācijas, paranoīdi vai citādi murgi, nesakarīga runa, domāšana un uzvedība, apātija, gribas trūkums, aizdomīgums, naidīgums. Smagākos gadījumos pacients ilgstoši klusē, sastingst neērtās pozās vai uztraucas bez jebkāda iemesla. Tas rada atsvešināšanos, norobežošanos un apgrūtina sadzīvošanu ar citiem. Sākas darbspēju traucējumi, zūd interese par apkārt notiekošo, cilvēks kļūst nevērīgs pret sevi, sāk norobežoties no ģimenes locekļiem un draugiem.

 

Lai ārsts noteiktu šizofrēnijas diagnozi, slimības simptomiem nepārtraukti jāizpaužas vismaz vienu mēnesi, turklāt diagnostikas pamatā nav tikai viena pazīme, vēl jo vairāk tāpēc, ka līdzīgas pazīmes var rasties arī citu medicīnisku vai psihisku stāvokļu dēļ, piemēram, medikamentu ietekmē. Psihiatrs, asociētais profesors Elmārs Rancāns uzsver, ka ir zināmi aptuveni 50 šizofrēnijas paveidi, kuru kopīgā iezīme – pastiprināta smadzeņu šūnu bojāeja.

 

Uzskati par iedzimtības lomu šizofrēnijas attīstībā mēdz atšķirties, jo ir grūti apkārtējās vides ietekmi nošķirt no ģenētiskajiem faktoriem. Iespējams, šizofrēnija ir kompleksas iedzimtības stāvoklis, vairākiem gēniem mijiedarbojoties un radot vai nu šizofrēnijas risku, vai arī atsevišķus šīs slimības attīstību veicinošus faktorus.

 

Ja tuvāko asinsradinieku vidū jau ir novērota saslimstība ar šizofrēniju, risks var būtiski palielināties. Taču biežāk mēdz būt tā sauktā vieglā ievainojamība – ekstravagantas dīvainības un uzskati vairākās paaudzēs. Tā savukārt rada 3–5 reizes augstāku risku saslimt ar šizofrēniju vai veicināt atsevišķus šīs slimības attīstību provocējošus faktorus.

 

Psihozes, kas līdzinās šizofrēnijai, bet ir īsākas, tiek dēvētas par akūtiem un pārejošiem psihiskiem traucējumiem.

 

Valda Madalāne, la.lv

Foto - Shutterstock

atpakaļ