Gadiem krātas dusmas var radīt veselības problēmas
Ilze Akmene, psihoterapijas speciāliste: Dusmas pašas par sevi nav ne pozitīvas, ne negatīvas. Drīzāk dusmu galaprodukts – emociju izvirdums – ir nepatīkams, neatkarīgi no tā, vai piedzīvojam to paši vai redzam, kā tas notiek ar citiem. Līdz ar to no paaudzes uz paaudzi nereti ceļo šī “gudrība”, kā no spēcīgām dusmu izpausmēm izvairīties, jo tās taču sašūpo mieru, izjauc ģimenes emocionālo komfortu. Un bērniem tiek iemācīts, ka mūsu dzimtā visi paši tiek galā ar dusmām, ka labi bērni nedusmojas utt.
Diemžēl gadiem apspiestas dusmas var novest pie psihosomatiskām izpausmēm, tādām kā jūsu minētās galvassāpes, paaugstināts asinsspiediens, kuņģa un zarnu trakta kaites, sirds un asinsvadu slimības. Lai gan cēlonis tam var būt psihosomatisks, noteikti gribu piebilst, ka ar minētajām problēmām jāvēršas pie ārsta.
Pat izprotot to, ka, piemēram, asinsspiediena iemesls var būt šīs apslāpētās dusmas, šis traucējums tomēr ir jāizmeklē un, iespējams, arī jāārstē.
Jūsu varā ir, izprotot savu veselības problēmu iemeslus, novērst vai vismaz samazināt minētos simptomus nākotnē.
Svarīgi, kā dusmas tiek izpaustas. Maza bērna un pieauguša cilvēka dusmu izpausmēm nevajadzētu būt vienādām – pieaugušajam būtu jāmāk dusmas paust konstruktīvi.
Nereti dzirdēts viedoklis, ka dusmām nedrīkst ļaut vaļu, jo tad tās var izlauzties destruktīvi un pat postoši.
Taču, dusmas neuzkrājot, bet runājot par tām, tikko tās sajūtat, lielā mērā nodrošināma adekvāta dusmu izpausme.
Piemēram, Grenlandes apceļotājs Juris Ulmanis bija atradis lielisku frāzi – tas nav okei, ka tu tā dari. Kādam varbūt šķiet – kas nu tās par dusmām? Bet svarīgi par savu neapmierinātību ar situāciju runāt, cik vien ātri var – tiklīdz ir piemērota situācija, pateikt cilvēkam, kas jūs sadusmojis, ka tas nav okei.
Protams, katrs atrod vārdus, kādi ir piemēroti viņam, bet uzskats, ka dusmas nozīmē vienīgi masīvu agresīvu izlādi, skandālu, tautas valodā runājot, histēriju, ir nepamatots. Dusmoties adekvāti nozīmē darīt zināmu cilvēkam, kura rīcība jūs sadusmojusi, ka tā jums šķiet nepieņemama.
Visbiežāk ar šiem vārdiem pietiek, lai otrs cilvēks saprastu, ka pārkāpis jūsu personiskās robežas, un padomātu, kā izturēties turpmāk, lai attiecības saglabātos labas. Savukārt cilvēkiem, kuri nevēlas neko mainīt savā uzvedībā, kaut arī jums tā šķiet nepieņemama, varbūt nav vietas jūsu dzīvē, vai arī kontakti ar viņiem jāierobežo līdz minimumam.
Nereti, kaut arī izpaužot savas dusmas nobriedušā un adekvātā veidā, nekliedzot un nevienu nepazemojot, cilvēkus māc bažas, ka viņus vairs nemīlēs un necienīs, ja reiz viņi atļāvušies paust savu neapmierinātību. Patiesībā ir gluži otrādi – dusmošanās palīdz nospraust savas robežas un likt citiem ar tām rēķināties, kā arī aizstāvēt savas tiesības, un tas rada apkārtējos cieņu.
Cilvēks, kurš neaizstāv savas robežas, viegli var ieslīdēt upura lomā un radīt citos tikai nožēlu vai negribētu žēlošanu.
Katrā ziņā, ar tādu citi cilvēki nerēķinās kā ar nopietnu spēlētāju dzīves laukumā. Pašcieņā ietilpst apziņa, ka es esmu tikpat vērtīgs un labs kā citi cilvēki un arī man kaut kas var nepatikt.
veselam.lv
atpakaļ
