Vecākas aptaujas

Digitālās prasmes veselības aprūpē

29.10.2018

E-veselības attīstība pēdējās desmitgades laikā ir būtiski ietekmējusi tādu jomu kā informātika, sabiedrības veselība un uzņēmējdarbība savstarpējo mijiedarbību, sekmējot strauju e-risinājumu ieviešanu veselības aprūpes sistēmā kā tādā un šai jomā darbojošās iestādēs [1.]. Iedzīvotāji aizvien vairāk iesaistās savas veselības pārvaldīšanā – gan izmantojot e-veselības piedāvātās iespējas, gan arī saziņai ar veselības aprūpes profesionāļiem, izmantojot telemedicīnas komunikācijas rīkus. Lai sekmētu kvalitatīvu digitālu rīku izmantošanu kā no lietotāja puses, tā arī no pakalpojuma sniedzēja puses, jau tagad ir jādomā, kā to integrēt pastāvošajā veselības aprūpes sistēmā. Tieši māsas un ārsta palīgi ir un būs tie, kuri palīdzēs pacientiem orientēties digitālo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā. 

Saskaņā ar Eiropas savienībā (turpmāk – ES) 2016. gadā veiktā pētījuma datiem – tajā piedalījās 207 veselības aprūpes profesionāļi no 21 ES valsts – tika noskaidrots, ka digitālās prasmes pamatlīmenī, t. sk. ikdienas darbā ar pacienta datiem, izmanto vairāk nekā 50% respondentu, kā arī 79% no aptaujātajiem respondentiem atzina, ka e-veselības sistēma ir būtiski ietekmējusi viņu karjeru un darba pienākumus. Toties uz jautājumu, vai viņi ir piedalījušies digitālo prasmju apguves kursos, 61% respondentu norādīja, ka nav saņēmuši nekādu atbalstu vai iespēju piedalīties digitālo prasmju apguves apmācībās [2.].

Jāņem vērā arī tas fakts, ka pacienti ir kļuvuši mobilāki, nereti meklējot ātrāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes pakalpojumu citā ES valstī, kā rezultātā ir pieaugusi arī pārrobežu pacientu datu apmaiņa. 

Lai veselības aprūpes jomas studenti spētu veiksmīgāk integrēties darba tirgū un nākotnē pārvaldītu e-veselību vai citas ar veselību saistītās digitālās sistēmas un rīkus, jau šobrīd studiju procesā  ir jānodrošina studentiem iespēja attīstīt un pilnveidot digitālās prasmes un kompetences. Nākotnes digitālās profesijas ir cieši saistītas arī ar veselības aprūpes sektoru un līdz ar to studentiem ir jānodrošina iespēja izmantot jaunākās tehnoloģijas, lai viņi iegūtu, uzkrātu, veidotu, novērtētu informāciju un apmainītos ar to, un droši komunicētu un līdzdarbotos sociālajos tīklos un sadarbības platformās, izmantojot interneta un tehnoloģiju sniegtās iespējas.

No 2016. gada janvāra līdz 2018. gada februārim Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža (turpmāk – RSU SKMK), sadarbībā ar Laurea Universitāti (Somija), Arkadas Universitāti (Somija) un Tartu Veselības aprūpes koledžu, īstenoja projektu "Digitālo veselības un labklājības pakalpojumu izstrāde" (turpmāk tekstā – DeDiWe). Projekta ievaros tika izstrādāts studiju kurss "Digitālās prasmes veselības aprūpē", kura ietvaros studenti apguva iemaņas darbā ar veselības informāciju digitālajā vidē, iepazinās un izprata uz lietotāju centrētu digitālo pakalpojumu, t. sk. e-veselības pakalpojuma dizainu un darbības procesu, kā arī mācījās izprast dažādu veidu veselības aprūpes jomas informācijas datu avotu struktūru. Studiju kurss tika realizēts tiešsaistes sadarbības platformā Slack – tajā tika izveidota virtuālā kopiena, kurā darbojās studenti, docētāji un veselības aprūpes profesionāļi. [3;4.].

Projektam noslēdzoties, 45  RSU SKMK studenti tika aptaujāti par studiju kursa kvalitāti, kā rezultātā tika noskaidrots, ka e-studiju kurss "Digitālās prasmes veselības aprūpē" ir uzlabojis studentu prasmes veselības aprūpes informācijas datu apstrādē digitālā vidē, veicinājis izpratni par datu drošību un uz pacientu centrētu pieeju. Uz jautājumu, kuras no prasmēm studentiem vislabāk izdevās pilnveidot studiju kursa ietvaros, tika saņemtas šādas atbildes: 23% uzsvēra starpkultūru saskarsmes prasmju uzlabošanos, 45% – prasmes izmantot jaunas aplikācijas un platformas, 19% – kritisko domāšanu, 13% – problēmu risināšanas iemaņas. 81% respondentu norādīja, ka kursa ietvaros uzlaboja savas zināšanas par pacienta un klienta lomu e-veselības kontekstā; 96% atbildēja, ka iemācījās drošus un efektīvus virtuālās komunikācijas pamatprincipus; 95% norādīja, ka pēc studiju kursa apgūšanas viņiem ir radusies izpratne par veselības aprūpes informācijas datu struktūras veidošanas pamatprincipiem.

Studiju kursa organizēšana inovatīvās un daudzveidīgās e-studiju vidēs veicina studentu patstāvības veidošanos, pieredzes apmaiņu, kā arī internacionalizācijas procesu studentu un docētāju vidū.

Literatūras avoti:
1. World Health Organization. 2016. Global diffusion of eHealth: Making universal health coverage achievable - Report of the third global survey on eHealth. Pieejams: http://www.who.int/goe/publications/global_diffusion/en/ (Retreived 13.04.2018)
2. Committee on digital skills for health professionals European Helaths parliment, 2016. Pieejams: http://4883dc5101.url-de-test.ws/wp-content/uploads/2017/09/Digital-skills-for-health-professionals.pdf
3. https://www.rcmc.lv/par-mums/projekti/interreg-central-baltic-programmas-projekts-dediwe/  (Retreived 13.04.2018)
4. https://www.rcmc.lv/par-mums/projekti/interreg-central-baltic-programmas-projekts-dediwe/dediwe-projekta-istenosana-studiju-procesa/ (Retreived 13.04.2018)

Informāciju sagatavoja Sanita Litiņa, Direktores vietniece akadēmiskajā un pētniecības darbā

atpakaļ