Akūta finanšu mazspēja slimnīcām. Lielākā slodze, mazākā alga

Universitāšu slimnīcās notiek arvien straujāka mediķu aizplūšana uz labāk apmaksātām darba vietām. Lai šo procesu nobremzētu, visām trim universitāšu slimnīcām (Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai) jau šogad papildus nepieciešami 18 miljoni eiro. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gatavo vēstuli Ministru prezidentam par šo situāciju cerībā, ka valdības vadītājs Māris Kučin­skis kopā ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu atradīs papildu finansējumu kādā no valsts budžeta programmām, kur nauda palikusi pāri. Aizvadītajā valdības sēdē otrdien valdība jau sadalīja 19 miljonus eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai. Šo naudu atradaFinanšu ministrijas (FM) apakšprogrammā, kura nodrošina iemaksas Eiropas Kopienas budžetā. FM noskaidroju, ka jūlijā ministrija saņēmusi 28,5 miljonu lielus papildu naudas pieprasījumus no dažādām ministrijām un šo pieprasījumu skaits turpina augt. FM Budžeta departamenta direktore Taisa Trubača informēja, ka patlaban ministrija izskatot šā gada valsts budžeta izpildi, lai noskaidrotu, kuras programmas apgūtas un kuras ne, bet par akūtajām veselības aprūpes prioritātēm ir nepieciešama Veselības ministrijas vēstule, kuru ministrija sola sagatavot. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija gatavos vēstuli valdības vadītājam Mārim Kučin­skim, lai izklāstītu papildu naudas nepieciešamību ārstiem un medicīnas māsām jau šogad.

Ministru prezidentam tas gan nav nekāds jaunums, jo, kā pats sacījis, veselības ministre Anda Čakša ir no tām ministrēm, ar kuru viņš tiekoties visbiežāk. Arī sociālie partneri premjeram ir snieguši pietiekami izsmeļošu informāciju. Tāpēc valdības vadītājam nevajadzētu būt pārsteigtam, ka lielajās slimnīcās vakanču kļūst arvien vairāk.

 

Izvēlas strādāt par bērnu auklēm

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) vadība katru dienu saņemot atlūgumus no medicīnas māsām, jo daudzas no viņām labāk izvēlas strādāt par bērnu auklēm ģimenēs, saņemot krietni lielāku atalgojumu nekā stacionārā, deputātiem pastāstīja BKUS valdes pārstāve finanšu un personāla vadībā Ināra Bluķe.

“Mēs runājam par ļoti akūtu papildu finansējuma nepieciešamību jau šogad. Lai noturētu pašreizējos ārstus un medicīnas māsas, atalgojumam papildus būtu nepieciešami 800 tūkstoši eiro,” deputātus informēja I. Bluķe. Slimnīcā pagarinās rindas, tiek pārkārtots operāciju grafiks. Piemēram, otrdien atceltas divas operācijas, jo pietrūka operāciju māsu. Slimnīcā ir 79 vakantas medicīnas māsu un 48 ārstu slodzes. “Vakanču dinamika ir straujāka nekā iepriekšējos gados,” norādīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, piebilstot, ka algām tiekot novirzīta arī tā daļa, kas nepieciešama tehnoloģiju atjaunošanai. Līdz šim minimāls algu pieaugums nesniedz risinājumu ieilgušajām problēmām. Ārstu darba samaksa, salīdzinot ar 2016. gadu, šogad pieaugusi tikai par 2,12% un sasniegusi 1267 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt medicīnas māsām tā ir 813 eiro jeb par 5,20% lielāka nekā aizvadītajā gadā.

Lielākā slodze, mazākā alga

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), kas ir lielākā un stratēģiski nozīmīgākā daudz­profilu ārstniecības iestāde Latvijā (slimnīcā ārstējas aptuveni 30% no visiem valsts stacionētajiem pacientiem), ārsti un medicīnas māsas saņem vienas no zemākajām algām. Valsts slimnīcās par darba slodzi ārstiem tiek maksāts aptuveni 1551 eiro, bet Rīgas Austrumu slimnīcā – 1282 eiro, savukārt medicīnas māsām 871 eiro, kas ir mazāk nekā citur, kur māsu alga sasniedz 936 eiro. Mazāka alga nekā citur ir arī aprūpes personālam, kurš saņem nedaudz virs 600 eiro mēnesī.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Egita Pole norādīja, ka slimnīcas pašreizējo finanšu stāvokli un problēmas raksturo divi būtiski aspekti: vairāku gadu garumā uzkrātie zaudējumi, kas nav samazināmi strauji un īsā laikā, vienlaikus domājot par slimnīcas attīstību (pakalpojumu apjoma pieaugumu, jaunām pacientu ār­stēšanas metodēm utt.), kā arī nepietiekami no valsts finansētā augsti specializētā un komplicētā ārstēšana. Tā, piemēram, toksikoloģijas (smagas saindēšanās ar dažādām vielām) pacienta ārstēšanas faktiskie vidējie izdevumi ir par 1039 eiro lielāki nekā valsts tarifs, bet politraumu ārstēšanas izmaksas par vienu gadījumu pārsniedz valsts tarifu par 10 576 eiro. Slimnīcas finansisti aprēķinājuši, ka no visiem pacientiem, kas ārstējas šajā slimnīcā, 54% ir tādu, kuriem tiek sniegta komplicēta ārstniecība, kam nepieciešams augsti kvalificēts medicīniskais personāls, specializēts aprīkojums un tehnoloģijas.

Diemžēl, ņemot vērā bēdīgo finanšu situāciju, lielākā valsts slimnīca nespēj sasniegt izvirzīto mērķi – sniegt kvalificētu aprūpi lielākam pacientu skaitam, kā arī samazināt rindas. Slimnīcai nav naudas ne tikai jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanai, bet arī novecojošo tehnoloģiju nomaiņai pret jaunām, terciārā līmeņa slimnīcai atbilstošām tehnoloģijām. Kaut gan slimnīcā aktīvi tiek strādāts, lai uzlabotu finanšu stāvokli, piemēram, oktobrī tiks atvērta Gaiļezera poliklīnika, kura strādās līdz pulksten 19.00, tomēr uzsāktie procesi savu rezultātu nesniegs uzreiz un neatrisinās akūto situāciju.

 

Nezina, ka jāmaksā arī pašam

P. Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai ir sakrājušies 1,5 miljonu eiro lieli pacientu parādi, no kuriem divas trešdaļas ir nelieli maksājumi – 20 – 30 eiro.

“Daudzi mums ir palikuši parādā, un tas raksturo sociālo situāciju valstī,” sacīja slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga. Viņa pastāstīja, ka daudzi pacienti pat nezinot, ka par valsts apmaksāto medicīnisko palīdzību ir jāmaksā līdzmaksājumi. Ierodas slimnīcā bez eiro kabatā, jo ir iekšēja pārliecība, ka medicīnai ir jābūt bez maksas.

Daļa parādnieku esot miruši, bet daļa neesot identificējama.

Slimnīca prognozē, ka šogad tai, visticamāk, būs 5,4 miljonu eiro lieli zaudējumi, jo valsts noteiktie tarifi nav atbilstoši veselības pakalpojumu faktiskajām izmaksām.

Veselības ministre Anda Čakša pastāstīja, ka universitātes slimnīcas samaksā par 150 miljoniem eiro vairāk, nekā valsts noteikusi tarifos, un 2018. gadā ieplānotie 85 papildu miljoni darba samaksai nesegs šo deficītu. Patlaban ministrijā izveidotā darba grupa strādā pie slimnīcu finanšu situācijas uzlabošanas.

atpakaļ