10 mīti par panikas lēkmēm

Vairums cilvēku kaut reizi mūžā ir izjutuši spēcīgu paniku – sirds dauzās, elpas trūkst un liekas, ka tūlīt pazudīs pamats zem kājām. Tomēr reizēm šīs sajūtas var parādīties šķietami bez iemesla un traucēt ikdienas dzīvē. Tādā gadījumā runa ir par panikas lēkmēm.

Lai gan mūsdienās panikas lēkmes nav ne tuvu tik reti sastopama problēma, kā varētu likties, sabiedrībā par tām joprojām ir saglabājušies daudzi stereotipi.

1. Panikas lēkme ir sakāpināta reakcija uz ikdienas stresu

Bieži vien mēs vārdu savienojumu "panikas lēkme" lietojam, lai raksturotu savas izjūtas spēcīga stresa vai izbaiļu gadījumā. Protams, sajūtas ir līdzīgas, tomēr šajā gadījumā tā būs tikai normāla ķermeņa atbildes reakcija uz stresu — un nevis panikas lēkme.

Panikas lēkmes tiek uzskatītas par garīga rakstura traucējumiem tieši tāpēc, ka tās notiek bez šķietama iemesla. Stress var stimulēt vai pastiprināt lēkmi, taču tas to neizraisa. Panikas lēkmēm ir raksturīgi, ka tās var piemeklēt jebkurā mirklī, bez brīdinājuma vai ārējiem kairinājumiem.

2. Panikas lēkmes piemeklē vāja rakstura cilvēkus

Diemžēl joprojām eksistē stereotips, ka garīgas saslimšanas skar tikai pārāk jūtelīgus vai vājus cilvēkus, kam trūkst gribasspēka un drosmes, lai stātos pretī ikdienas problēmām. Realitāte ir daudz citādāka. Panikas lēkmes var piemeklēt jebkuru. Joprojām nav īsti skaidrs, kas ir to pamatā, tomēr tiek uzskatīts, ka starp veicinošajiem faktoriem ir arī iedzimtība – un nevis pacienta rakstura iezīmes. Turklāt ideja, ka panikas lēkmes kaut kādā veidā ir ietekmējamas ar prātu, rada iespaidu, ka pietiek tikai ar apņemšanos vairs neciest no panikas, lai lēkmes pārietu.

3. No panikas lēkmēm var vienkārši izvairīties

Panikas lēkmes mēdz iet roku rokā ar citiem psihiska rakstura traucējumiem, piemēram, fobijām, un cilvēki, kas cieš no atkārtotām panikas lēkmēm, var novērot, ka ir apstākļi un situācijas, kurās lēkmes atkārtojas biežāk. Vai tas nozīmē, ka atliek izvairīties no lēkmi provocējošām situācijām un problēma būs atrisināta? Ne gluži, jo lēkme var sākties arī bez ārēja kairinājuma, bet izvairīšanās no baiļu avota parasti tikai pastiprina negatīvo reakciju brīdī, kad izvairīties vairs nav iespējams.

4. Panikas lēkmes var piemeklēt tikai nomodā

Tik tiešām – visbiežāk panikas lēkmes piemeklē nomodā, tomēr ir arī izņēmumi. Reizēm lēkme var sākties naktī bez noteikta iemesla un pat uzcelt cilvēku no dziļa miega. Nakts lēkmēm raksturīgi, ka pēc pamošanās cilvēks nesaprot, kur atrodas, un var neatšķirt nomodu no sapņa.

5. Panikas lēkmes ir vājprāta pazīme

Lēkmes laikā cilvēku var piemeklēt uzmācīgas domas un dziļas bailes, tostarp bailes sajukt prātā un pilnībā zaudēt kontroli pār sevi. Tomēr gandrīz visas lēkmes brīdī izjustās bailes ir pilnībā nepamatotas – arī šīs. Panikas lēkmes nevar novest pie vājprāta, un arī sajūta, ka zaudēta kontrole pār sevi, ir tikai sajūta.

Kaut panikas lēkmes var būt saistītas ar tādiem garīgās veselības traucējumiem kā, piemēram, depresija, tomēr nav pierādīta sakarība starp panikas lēkmēm un šizofrēniju vai citām kaitēm, kas var likt zaudēt saikni ar realitāti.

6. Panikas lēkmes piemeklē tikai cilvēkus, kuriem jau ir konstatēti garīgās veselības traucējumi

Panikas lēkmes tiešām var būt saistītas ar citiem garīga rakstura traucējumiem – trauksmi, depresiju, agorafobiju (bailēm pamest mājas vai atrasties drūzmā) vai veģetatīvo distoniju, tomēr ne vienmēr. Lēkmes piemeklē arī cilvēkus, kam nekādi citi psihiskās veselības traucējumi nav konstatēti. Panikas lēkmju cēloņi var būt visdažādākie, tāpēc svarīgi griezties pie speciālista, kas izvērtē katru gadījumu individuāli.

7. Panikas lēkmes atstāj postošu iespaidu uz fizisko veselību

Dažas no panikas lēkmes fiziskajām izpausmēm ir paātrināta sirdsdarbība, sāpes krūtīs, elpas trūkums, galvas reiboņi un sajūta, ka tuvojas ģībonis. Tās visas ir biedējošas sajūtas. Bieži vien cilvēkam, pirmoreiz piedzīvojot panikas lēkmi, liekas, ka tuvojas sirdslēkme, un tas paniku tikai pastiprina.

Tomēr, lai cik biedējoša būtu sajūta, panikas lēkmes laikā nevar nomirt un arī ģībšana notiek ļoti reti, kā arī nav pierādījumu, ka pat biežas vai smagas panikas lēkmes atstātu iespaidu uz fizisko veselību.

8. Panikas lēkmes nav ārstējamas

Daudzi pacienti, kam diagnosticētas atkārtotas panikas lēkmes, pirms tam ir mēģinājušu ārstēt lēkmju fiziskās izpausmes un vērsušies pie neskaitāmiem ārstiem, kas nav spējuši atrast simptomu iemeslus. Tas var radīt bezcerības sajūtu, tomēr, kad diagnoze beidzot ir uzstādīta, tas jau ir solis atveseļošanās virzienā.

Katrs panikas lēkmju gadījums tiek izvērtēts individuāli, taču visbiežākais ārstēšanas veids ir kognitīvi biheiviorālā terapija, ko reizēm kombinē ar medikamentu lietošanu. Smagākos gadījumos pacientam tik tiešām var nākties sadzīvot ar periodiskām panikas lēkmēm mūža garumā, tomēr laika gaitā iespējams mazināt to intensitāti un pielāgoties. 

9. Cilvēkiem, kas cieš no panikas lēkmēm, visu dzīvi ir jālieto medikamenti

Medikamenti var būt labs palīgs lēkmju biežuma un intensitātes mazināšanā, tomēr tos parasti izraksta īslaicīgai lietošanai, pakāpeniski pārejot uz citām ārstēšanas metodēm, turklāt ne visiem pacientiem, kurus skar panikas lēkmes, nepieciešams lietot medikamentus.

 Ja ārsts lēkmju mazināšanai ir izrakstījis zāles, tad nav iemesla no to lietošanas bīties vai kaunēties.

10. Ja vienreiz piemeklējusi panikas lēkme, tās pavadīs visu mūžu

Panikas lēkmes pēc dabas ir diezgan neparedzamas. Tās var piemeklēt bez jebkāda iemesla vēl un vēl un var arī nekad vairs neatkārtoties. Ir cilvēki, kas laiku pa laikam piedzīvo vieglas panikas lēkmes, un tas netraucē viņu ikdienas dzīvē. Ja panikas lēkmes atkārtojas bieži un spēcīgi, tad tās, visticamāk, bez ārstēšanas nekur nepazudīs, bet, ja lēkme konstatēta tikai vienreiz un citu sūdzību nav, tā var arī nekad neatkārtoties.

medicine.lv

atpakaļ